"Interese par vīnu man radās, kad sāku iet pirmajā klasē!" "Bez Tabu" tiekas ar divpadsmit gadu vecu vīna zinātāju
Gruzijā jūnija vidū notika Pasaules vīnziņu asociācijas ģenerālā asambleja, uz kuru bija sabraukuši pasaules labākie vīna zinātāji. Lielākoties kungi brieduma gados, jā, starp vīnziņu asociāciju prezidentiem ir arī pa kādai dāmai, tā, piemēram, Norvēģijā un Austrijā vīnziņu asociācijas vada dāmas. Starp citu, sievietēm ir potenciāls būt labākām vīna zinātājām nekā vīriešiem, jo viņas spēj daudz niansētāk noteikt vīnu un tomēr, vairāk tā ir vīru pasaule. Tieši tāpēc mēs bijām pārsteigti pasaulē, kurā dominē vīri, ieraudzīt divpadsmit gadu vecu meiteni, kura runā latviešu valodā.
Gruzijā vīna degustācijā starp Pasaules vīnziņu asociāciju prezidentiem pamanām kādu jaunu meiteni, un, noklausoties viņas sarunā ar blakus esošo kungu, mute no brīnumiem paliek vaļā ne tikai mums, bet arī vīna "spečukiem", kas meiteni salīdzina ar Mocartu. Viņa spēj precīzi raksturot vīnu aromātus, krāsas un konsistenci.
"Vīnam krāsa ir ļoti intensīva, roku pat nevar redzēt cauri. Sasmaržot varu nagu laku," meitene raksturo vīnu.
"Ceru, ka vecāki ir ieinteresēti vīnzinībās, un tas pieder pie izglītošanās procesa. Mocarts sāka spēlēt septiņu gadu vecumā klavieres. Iespējams, viņa kļūs par lielisku vīnzini."
Vīna zinātājam no Francijas piebalso vīnzinis no Polijas, sakot, ka vīna zinātāju pasaulē tas nav nekāds brīnums: "Tas ir tikai dabiski. Man ir divas meitas – vienai ir 26, otrai 17 gadu. Un abas vīnu sāka izzināt apmēram tajā pat vecumā. Protams, ne jau dzerot, tikai degustējot."
Valoda, kādā meitene runā, viņu nodod, un skaidrojumu, kas ir šī jaunā dāma, meklē pie Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidenta Jāņa Kaļķa: "Vīna zinātāja ir mana meita Katrīna. Un tam viņas pirmajam čalim, kurš viņu vedīs uz kafejnīcu, baudīt vīnu, būs grūti ."
Izrādās, tandēms, kādu novērojām Gruzijā vīna degustācijā, kad tētis stāsta, meita iztaujā, pieraksta un smeļ prasmes – darbojas jau septiņus gadus. Katrīna gājusi pirmajā klasē, kad tētis, gatavojoties vīnziņu konkursiem, mācījies daudz un dikti par vīnu.
"Es pati nemanot sāku uzdot tētim daudz jautājumu, viņš man atbildēja un sāku interesēties par vīnu, krāsu, garšu, vīna rašanās reģioniem."
Tieši vīnziņa pieredze Francijā, kur bērnudārzniekus ved ekskursijā uz vīna darītavām, nostiprinājusi pārliecību, ka par vīnu runāt nekad nav par agru. Tās ir tikai zināšanas. Ar stingru pārliecību par meitas aizraušanos ar vīna izzināšanu stāsta tētis.
Katrīna rāda pirmos vēl neveiklā pirmklasnieces rokrakstā veiktos pierakstus, bet tagad, kad meitene pošas uz septīto klasi, vīnzinībās sit pušu vidusmēra Latvijas iedzīvotāju. Jautāta, kāpēc paralēli animācijai, fotografēšanai un daiļslidošanai viņa aizrautīgi izzina ar vīnu, Katrīna atbild nedomājot: "Man ļoti patīk tie aromāti. Aromātu atmiņu var paplašināt. Ir vismaz tūkstotis aromātu. Vīnā var sasmaržot slapjus akmeņus vai melnos piparus."
Starp citu, ja kādam šķiet, ka Katrīna gaida to brīdi, kad varēs pagaršot vīnu, tad izrādās, – viņai tas nav vajadzīgs: "Man nav īsti nepieciešams vīnu garšot. To, kāda ir garša, varu tētim palūgt noraksturot. Tāpēc garšas raksturojumu es vienmēr paprasu tētim."
Katrīnai vīns ir tikai un vienīgi izziņas avots. Meitene nesapņo kļūt par vīnzini, viņas sapnis ir kļūt par mākslinieci.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
