"Šajos laikos pastaigai dabā cita vērtība!" Brīvdabas muzejs – teju vienīgais "izdzīvojušais" pandēmijā
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no retajiem muzejiem, kas arī valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā turpina darbu. Ievērojot drošības pasākumus un ierobežojumus, šis teju "pēdējais mohikānis" savos 87 hektāros ar debess jumu virs galvām aicina drošā vidē elpot svaigu gaisu, priecēt acis ar dabas ainavām, aplūkot senlaiku sētas un izzināt senajiem latviešiem tik svarīgo tradīciju – maskošanos. Muzeja pārstāve atzīmēja, ka īpašā Ziemas masku taku izveidota, pateicoties pandēmaijai, kad arī "maskošanās", kā zināms, ir ļoti aktuāla. Izrādās, latviešiem tas nav nekas svešs! "Bez Tabu" noskaidroja, kāda ir ikdiena Brīvdabas muzejā Covid-19 ēnā.
Lai mērķtiecīgi cīnītos ar Covid-19 pandēmijas izplatību Latvijā, valdība lēmusi visas kultūrvietas klātienes apmeklējumam slēgt un kultūras pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošināt tikai attālināti. Apmeklētājiem slēgtas arī muzeju telpas, bibliotēkas pārtrauks grāmatu izsniegšanu. Tomēr, tāpat kā brīvdabas takas, apmeklējumiem aizvien atvērtas muzeju ārtelpu ekspozīcijas. Līdz ar to Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, pielāgojot darbību trauksmainajam laikam, savos 87 hektāros svaiga gaisa ir viens no retajiem muzejiem, kas aizvien uzņem apmeklētājus.
Ir ko apskatīt gan dabā, gan ēkās. Ēkās gan nevar ieiet, ir norādes par to, bet no ārpuses visu var apskatīt. Noteikumi paredz, ka dabas takās maskas jāvelk tikai tad, ja nevar ievērot distanci. Pie mums drūzmēšanās ir teju neiespējama. Brīvdabas muzejs plešas 87 hektāros! Tie, kuri vēlas apskatīt skaistās niedres Juglas ezerā, droši to var darīt. Tie, kuri vēlas pazust priežu mežā, lūdzu – visas iespējas! Patiesībā nekas nav apstājies. Galvenais, lai mēs saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs no mums, no tā, kā attiecamies pret mūsu un līdzcilvēku veselību.
Šogad svētku laikā Brīvdabas muzejā gan nav tematisko gadatirgu un citu aktivitāšu.
Pagājušogad pasākuma laikā sanāca tik daudz cilvēku, cik tagad sanāk mēneša laikā. Protams, nav danču, rotaļu, tādas jautrības, skaļo mūzikas instrumentu. Tomēr ir ieklausīšanās sevī. Mēs nevaram sūdzēties par apmeklētājiem, viņu skaitu. Mēs ļoti priecājamies par katru apmeklētāju. Vairāk pie mums viesojas brīvdienās, bet arī darbdienās nāk ģimenes, individuālie apmeklētāji. Te ir plati, iztīrīti, droši ceļi. Mēs gribam, lai pie mums ierodas pēc iespējas vairāk cilvēku, jo te ir ko izzināt, var atpūsties. Šajos laikos pastaigai pie mums ir cita vērtība, jo vari atnākt dabā, atslēgties no ikdienas rūpestiem, smelties iedvesmu un spēku. Šeit ir pavisam droši!
Lai arī šogad tradicionālā bluķa vilkšana un jestrās ziemas saulgriežu izdarības iet secen, Brīvdabas muzejā šajā laikā visi interesenti ir aicināti uz Ziemas masku taku, lai baudītu svētku noskaņu un līksmo maskošanos. Līdz 17. janvārim varēs izzināt senās paražas un ticējumus, apskatīt masku dažādību un baudīt ziemas ainavas muzejā.
Ziema jau izsenis latviešu tradīcijās ir aktīvākais maskošanās laiks. Tas ir arī gada tumšākais posms, kad uz zemes parādās citu pasauļu iemītnieki un pārdabiskais kļūst iespējams. Ziemassvētkos aktualizējas arī gaismas un tumsas, šīs saules un viņsaules, kosmosa un haosa, pasaules radīšanas, kā arī auglības tēmas. Ziemā salīdzinājumā ar rudens maskošanos maskās iešana kļūst trokšņaināka un skaļāka. Masku barā vairāk parādās arī mītiskie dzīvnieki, kas spēj ceļot starp šo un citu pasauli, dažādi sociālie slāņi, profesijas un tautības, kā arī pārdabiskas būtnes (Velns, Nāve, Garā sieva, Mazais vīriņš, Miežvilks) u.c. Nereti masku gājienos tiek izspēlēti arī sadzīviski notikumi – jaunā pāra laulāšana, radības, nomiršana un atdzīvošanās, cīņa, tirgošanās u.t.t.
Muzejā līdz Meteņiem ir apskatāma arī tradicionālo masku izstāde "Starp divām saulēm", kas ir veltīta tieši Ziemassvētku maskām. Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli – caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts.
Ziemas masku taka izveidota, pandēmijas laikā aktuālās masku tematikas iedvesmota, smejot saka Brīvdabas muzeja pārstāve Inga Siliņa. Viņa tautiešiem atgādina, ka patiesībā maskošanās, jo īpaši ziemā, latviešiem nav nekas svešs.
Covid-19 tematā var atrast arī kaut ko labu. Tas skan dīvaini, bet katru gadu rudenī, ziemā latviešiem bija savas maskas. Maskas saimei nesa kādu praktisku labumu. Tā ir auglības, bagātības, svētības veicināšana.
Vairāk par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbību pandēmijas laikā, muzejā apskatāmo uzzini šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
