Kauguru iedzīvotāji tagad var dzīvot bez gāzmaskām, bet drīz viss varētu manīties

Kad 2016. gadā Jūrmalā svinīgi atklāja jaunu biomasas kurināmā katlu māju ar Eiropas Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu (projekta kopējās izmaksas bija 6,5 miljoni eiro), iedzīvotāji cerējuši, ka būs videi draudzīga katlumāja un par apkuri būs jāmaksā mazāk, taču neesot piepildījies ne viens, ne otrs. Par apkuri jāmaksā tikpat, ja ne vairāk, un no draudzīguma videi un pašiem jūrmalniekiem neesot ne miņas.

"Dūmi nāk, veldamies istabās, logi melni, slimojam – astma, alerģijas. Kompensāciju par veselībai nodarīto skādi neviens pat negrasās maksāt. Lai ministri padzīvo pie tā skursteņa!" sašutusi Jūrmalas iedzīvotāja.

Vietējie iedzīvotāji jau novesti tiktāl, ka pat mēģinājuši pārdot savus dzīvokļus, bet neviens negribot pirkt mitekli, kur gan ziemā, gan vasarā pilns ar dūmiem. Ja nu vienīgi krietni zemāk kā tirgus cena. Jūrmalnieki pārliecināti, ka netiekot ievērotas šķeldas uzglabāšanas prasības un esot bažas par nezināmām vielām, kas izdaloties no katlumājas. Visticamāk, pie vainas esot arī skurstenis. Tas esot pārāk īss, bet, lai izbūvētu garāku, katlu mājas pamati esot neatbilstoši. Pēc iedzīvotāju domām, ja šķeldas katlu māja tiktu darbināta ar pilnu jaudu, tad dūmi celtos augstāk un neplūstu dzīvokļos iekšā. Tagad joprojām lielāko daļu siltuma padeves saņem no otras katlumājas, kas būvēta padomju gados.

Jūrmalas domes pārstāvji televīzijas kameras priekšā gan nevēlas paust savu viedokli, sakot, to uzticējuši SIA "Jūrmalas siltums" pārstāvim, taču domnieki atzīst, ka problēma ir un visi kopā domā, kā to atrisināt.

SIA "Jūrmalas siltums" Kauguru iecirkņa galvenais inženieris Juris Piebalgs stāsta, ka dūmi visvairāk virzoties uz dzīvojamo zonu un traucē vietējiem iedzīvotājiem, kad ir mitrs un pūš dienvidu vējš, taču mierina, ka visas iekārtas un katlumājas darbība atbilst normatīvajiem aktiem un Eiropas prasībām, kā arī tiekot veikta laboratoriska testēšana.

Veselības inspekcijas pārstāvji aicina vērsties Valsts vides dienestā, kas kontrolē piesārņojumu. Ja ir aizdomas par veselībai nodarīto kaitējumu, tad gan varot rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai. Valsts vides dienesta inspektors veicis pārbaudi un konstatējis smaku. Valsts vides dienests lūdzis uzņēmējam sniegt paskaidrojumus par situāciju, licis uzņēmumam veikt smaku monitoringu. Tas saskaņā ar MK noteikumiem par smakām un vides piesārņojumu jāveic vismaz trīs mēnešus. Pēc tam būšot skaidrs cēlonis, kālab cieš jūrmalnieku labklājība, un domās, kā to novērst.

Jūrmalas iedzīvotāji ir izmisumā. Dūmu mākoņi, kas veļas no Jūrmalas katlumājas skursteņa, indējot un smacējot gan lielus, gan mazus. Logus neesot iespējams atvērt ne ziemā, ne vasarā. Dūmu smaka pārņemot pilnīgi visu, gan vietējās mājas, gan tuvumā esošo bērnudārzu, gan bērnu rotaļu laukumus.

Kad 2016. gadā Jūrmalā svinīgi atklāja jaunu biomasas kurināmā katlu māju ar Eiropas Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu (projekta kopējās izmaksas bija 6,5 miljoni eiro), iedzīvotāji cerējuši, ka būs videi draudzīga katlumāja un par apkuri būs jāmaksā mazāk, taču neesot piepildījies ne viens, ne otrs. Par apkuri jāmaksā tikpat, ja ne vairāk, un no draudzīguma videi un pašiem jūrmalniekiem neesot ne miņas.

"Dūmi nāk, veldamies istabās, logi melni, slimojam – astma, alerģijas. Kompensāciju par veselībai nodarīto skādi neviens pat negrasās maksāt. Lai ministri padzīvo pie tā skursteņa!" sašutusi Jūrmalas iedzīvotāja.

Vietējie iedzīvotāji jau novesti tiktāl, ka pat mēģinājuši pārdot savus dzīvokļus, bet neviens negribot pirkt mitekli, kur gan ziemā, gan vasarā pilns ar dūmiem. Ja nu vienīgi krietni zemāk kā tirgus cena. Jūrmalnieki pārliecināti, ka netiekot ievērotas šķeldas uzglabāšanas prasības un esot bažas par nezināmām vielām, kas izdaloties no katlumājas. Visticamāk, pie vainas esot arī skurstenis. Tas esot pārāk īss, bet, lai izbūvētu garāku, katlu mājas pamati esot neatbilstoši. Pēc iedzīvotāju domām, ja šķeldas katlu māja tiktu darbināta ar pilnu jaudu, tad dūmi celtos augstāk un neplūstu dzīvokļos iekšā. Tagad joprojām lielāko daļu siltuma padeves saņem no otras katlumājas, kas būvēta padomju gados.

Jūrmalas domes pārstāvji televīzijas kameras priekšā gan nevēlas paust savu viedokli, sakot, to uzticējuši SIA "Jūrmalas Siltums" pārstāvim, taču domnieki atzīst, ka problēma ir un visi kopā domā, kā to atrisināt.

SIA "Jūrmalas siltums" Kauguru iecirkņa galvenais inženieris Juris Piebalgs stāsta, ka dūmi visvairāk virzoties uz dzīvojamo zonu un traucē vietējiem iedzīvotājiem, kad ir mitrs un pūš dienvidu vējš, taču mierina, ka visas iekārtas un katlumājas darbība esot atbilstoši normatīvajiem aktiem un Eiropas prasībām, kā arī tiekot veikta laboratoriska testēšana.

Veselības inspekcijas pārstāvji aicina vērsties Valsts vides dienestā, kurš kontrolē piesārņojumu. Ja ir aizdomas par veselībai nodarīto kaitējumu, tad gan varot rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai. Valsts vides dienesta inspektors veicis pārbaudi un konstatējis smaku. Valsts vides dienests lūdzis uzņēmējam sniegt paskaidrojumus par situāciju, licis uzņēmumam veikt smaku monitoringu. Tas saskaņā ar MK noteikumiem par smakām un vides piesārņojumu jāveic vismaz trīs mēnešus. Pēc tam būšot skaidrs cēlonis, kālab cieš jūrmalnieku labklājība, un domās, kā to novērst.

Raidījuma "Bez Tabu" žurnālisti ierodas augustā vēlreiz. Šoreiz dūmu nav un smaka arī nav jūtama. Kauguru iedzīvotāji tagad var dzīvot bez gāzmaskām, bet drīz viss varētu manīties un vietējie daudzdzīvokļu namu iemītnieki raizējas, kas notiks, kad sāksies apkure? Iespējams, smaka un dūmi atkal plūdīs viņu virzienā. Arī vasarā bijis tā, ka smaka jūtama, kaut dūmus nemanīja.

SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs taisnojas, ka pašlaik meklē risinājumu, lai vietējo iedzīvotāju labsajūta netiktu apdraudēta arī, sākoties apkures sezonai, taču pilnībā to varēšot paveikt vien nākamgad vasarā.