Jaundzimušā zēna vecāki vaino Stradiņa slimnīcas mediķus paviršībā!

Kauns pārņēma noskatoties, bet var saprast – dzemdības ir katrai ģimenei liels notikums, stress un milzu nezināmais. Tomēr šis piemērs, ja kritiski iedziļinās , nav par PKUS personāla nekompetenci (izņemot lažu ar dzimuma ierakstīānu, bet hallo- paši tak pārlaisījāt), šis piemērs izskatās pēc nedomātājiem raksturīgās pavēles izteiksmes, kurā netiek cienīts ne kvalificēts medicīnas personāls, ne slimnīcas noteikumi. Ja nav izvēlēta ģimenes palāta, paaugstināta servisa pakalpojumi, tad, diezgan likumsakarīgi, slimnīcā nudien nav nakšņošana – man ir mazliet kauns noskatīties uz t.s. jaunā tēva spriedumu kvalitāti, sašutuma proporciju un izpratni par lietām.

Lai visiem stipra veselība, vien mazliet bezjēdzīgi ir valsts lielākās klīnikas personālam likt taisnoties par to, ka viņi nav tieši kaktu dakteri. Jā, katrs klients un pacients ir unikāls. Taču katram unikālajam klientam un pacientam ir jāsaprot, ka viņu (mūsu) unikalitātēm ir kaut kas vienojošs: mēs uzticamies profesionāļiem, kuriem šīs "unikalitātes" ir gadiem gara ikdiena, 11 gadu studijas katram, pētniecība, konferences, u.cc.

nebūšanu stāstiņi par Stradiņu slimnīcas dzemdību nodaļu dzirdēti no māmiņām pietiekoši, lai pati neizvēlētos šo variantu. šoks ir tad, ja tu nesagatavots nokļūsti "atpakaļ pagātnē" , jo arī miera ielā pēc dzemdībām nokļūstot "tautas klasē" , ne istabiņā par 50eiro, ir pārliecība, ka 1983.gads atkārtojas kā murkšķa dienā - mammas stāsti par māsu un brāļa dzimšanu tika piedzīvoti personīgi ..... :( , Jaunie speciālisti, kurus māca saskarsmei ar klientu, vēl nav "izauguši" līdz šīm iestādēm, ja nu tikai prakses vietām, ne vadošajām, bet atmosfēru viņi ietekmēt nevar

Es biju visu grūtniecību ginekoloģes uzraudzībā. Bija problēmas, citi ārsti pie kuriem gāju man rakstīja zīmes uz ķeizaru, mana ginekoloģe, teica, lai izmetu tos nosūtījumus un dzemdēju pati.
Man gan paveicās ar Stradiņa ginekoloģiskās nodaļas vadītāju, kura pēc maniem izmeklējumiem tomēr izlēma taisīt ķeizaru, kā rezultātā man piedzima vesela meitiņa. Ja būtu klausīji savu ginekoloģi, iespējams, ka meitiņas man nebūtu, vai arī būtu piedzimusi ar lielu galvas traumu, jo viņas galviņa bija iespiesta starp kauliem. Lieki, teikt, ka pēc tā mana ginekoloģe tika nomainīta uz citu.

Būtu kāds nomiris šajās dzemdībās, arī būtu tikai neparedzēta apstākļu sakritība...?! Manuprāt, ja GR.norisi uzraugošais ārsts-speciālists nozīmē ķeizaru, tad slimnīcai ir jāveic šī OP bez liekas spriedelēšanas!

Skatījos šo stāstu un biju diezgan izbrīnīta un sašutusi! Slimnīcas pārstāve teica, ka neviens viņiem nevar norādīt kā sievietei jādzemdē, atriecīgi nosūtījums neko nedod, jo paši esot pieredzējuši. Kas par stulbumu, jo ne jau šie ārsti ir sekojuši līdzi grūtniecībai. Paskatoties virsū tak nepateiksi, kā labāk būtu dzemdēt. Dzemdēju citā pilsētā un man paveicās ar vecmāti. Man ir muguras problēmas, bet neirologs atļāva dzemdēt pašai. Vecmāte teica, ja kādā brīdi šķiet, ka ar muguru nav kas kārtībā, lai uzreiz saku, jo dzemdības nav brīdis kad jokot. Un galu galā sievietei pašai ir tiesības izvēlēties kā dzemdēt!

Pasaules banka tak veikusi pētījumus ka glaunajās slimnīcās nekas nenotiek,cilvēki nemirst un ilgi dzīvo,bet patiesība ir kāda nu ir.

Eiropa taču tagad spiež uz dabīgajām dzemdībām??? Latvijā mums esot par daudz ķeizaru... Attiecīgi - vari vai nevari, jāmēģina dabīgi, jo plānos jāiekļaujas...