"Kā 1949. gadā, kad atņēma visu, netaisnīgi!" Līvānos padzen no garāžām, ko cēla pašu rokām un lietoja desmitgadēm
Līvānu iedzīvotāji, kuri pašu rokām būvējuši, no paaudzes paaudzē nodevuši garāžu rindas pilsētā, nu zaudē ilgstoši lietotās garāžas. Uzradies jauns saimnieks, kurš padzen līdzšinējos lietotājus ar visu iedzīvi.
"Bez Tabu" redakcijā vēršas Līvānu iedzīvotāji, kuri ilgus gadus lieto garāžas Lauku ielā, Līvānos. Pagājušā gadsimta 70. gados garāžu rindas cēluši paši vai radinieki.
Ilgus gadus dzīvojot bēdu nezinādami, šis gads sācies ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu.
Atbraucām uz garāžām, kur ieraudzījām, ka uz tām uzlīmētas lapiņas. Uz tām teroristisks teksts, ka mums jāpamet savs īpašums. Tas sasaucas ar manas mammas izvešanu uz Sibīriju 1949. gadā, kad arī visu atņēma.
Garāžas ir mūsu pašu būvētas, ir arī dokumenti, kas apliecina būvēšanu, saskaņošanu. Tagad izveidojusies situācija, ka garāžas, kas ir mūsu, vairs nav mūsu!
Pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību un sākās zemes reforma, bija iespējams privatizēt zemi un nostiprināt īpašumtiesības uz garāžām, ko gan garāžu lietotāji neizdarīja. Tāpēc savulaik pašvaldība garāžas un zemi zem tām nodeva valstij kā bezsaimnieka mantu, bet līvānieši turpināja izmantot šīs garāžas.
"Mūsu vairs nav mūsu!"
Pērn VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), apzinoties, ka garāžas rada zaudējumus, izsludināja izsoli, prasot par garāžām un zemi 76 tūkstošus eiro. Par šo piedāvājumu iegādāties garāžas no valsts iedzīvotāji bija informēti, bet neizmantoja, jo cena šķitusi pārāk augsta. Tāpat kāds cits neiegādājās par šo cenu. Pērn VNĪ izsludināja vēl vairākas izsoles, katrā no tām cenu samazinot, bet arī tās nešķita saistošas. Šogad notika ceturtā izsole, kurā cena par garāžām bija jau divas reizes zemāka – 35 tūkstoši eiro. Šo piedāvājumu, iegādājoties īpašumu no valsts, izmantoja līdzšinējiem garāžu lietotājiem nezināma persona. Garāžu lietotāji pauž neizpratni, norādot, ka izsole rīkota valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, kad aizliegts pulcēties, bet, lai pieņemtu lēmumu – samesties un iegādāties īpašumu vai nē – bija nepieciešama garāžu lietotāju sapulce klātienē.
Valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa laikā mēs nevarējām savākties un nolemt. Mēs neuzskatām, ka esam nokavējuši izsoli, jo vienkārši mēs nevarējām tajā piedalīties. Runa nav par vienu cilvēku vai dažiem. Mēs esam kādi 40 cilvēki, kuriem ārkārtējā situācijā ar likumu aizliegts izveidot sapulci, sanākt kopā. Izsolē prasa visu summu uzreiz, mums vajadzētu kaut kādu kopīgu lēmumu pieņemt. Viena daļa ir gados vecāki cilvēki, kuri nelieto internetu, "Whatsapp" aplikāciju, tāpēc arī attālināti nevaram apsprieties visiem kopā. Jā, protams, var visus apzvanīt, bet tas nav tas pats, kā runāt klātienē.
Tāpat garāžu lietotāji uzsver, ka par izsoli, kurā cena bija jau daudz draudzīgāka ilggadējiem garāžu lietotājiem, neinformēja pienācīgi, piemēram, ar paziņojumiem pie pašām garāžām.
Ne jau visi internetā sēž, ne visi gaida izsoli. Kurš varēja iedomāties? Nu, kaut kā ļoti, ļoti skumji un netaisnīgi!
VNĪ uzskata, ka pārmetumi ir nevietā.
Pirms pirmās izsoles īpašumā tika izvietoti informējošie plakāti, par izsoli sniegta informācija "Latvijas Vēstnesī", kā arī arī bijušas publikācijas vietējā laikrakstā "Brīvā Daugava". Īpašums tika nosolīts ceturtajā izsolē. Cilvēki tika informēti, kad uzsākās [pirmā] izsole. Viņiem vienkārši vajadzēja sekot līdzi. Uz katru izsoli mēs neinformējam, informējam pirms pirmās izsoles, kad uzsākas process. Runājot par pārmetumiem, kas saistīti ar nespēju sapulcēties un vienoties – piedalīties izsolē vai nē -, šis ir interneta laikmets. Laikmets, kurā arī mēs ar jums [žurnālistu] vienojamies un runājam interneta platformā. Tāpēc noteikti risinājumi ir arī šajā laikā.
VNĪ pārstāve Anita Feldmane uzsver, ka pērn, tai skaitā ārkārtējā situācijā, notikušas daudzas tiešsaistes izsoles, tomēr garāžu lietotāji norāda, ka konkrētā garāžu izsole skar daudzus, tāpēc bijis nepieciešams vienoties par rīcību klātienē.
Gadiem nelikās ne zinis, "nesakārtoja papīrus"
VNĪ pārstāve Anita Feldmane informē, ka valsts gana ilgi "auklējusies" ar garāžu lietotājiem. Norāda, ka viņi ne vien ilgstoši nav spējuši sakārtot īpašumattiecības uz garāžām, bet arī nav maksājuši nomas maksu pēc tam, kad valsts pārņēma garāžas savā īpašumā. Secināts, ka īpašums radījis valstij zaudējumus, tāpēc rīkota izsole.
Tika piedāvāts kā nomas objekts par likumā noteikto minimālo nomas maksu, bet lietotāji tai nepiekrita. Īpašums tika izmantots, bet maksāts par to netika.
Garāžu lietotāji norāda, ka valsts noteiktā nomas maksa – 0,55 eiro par kvadrātmetru – šķitusi pārāk augsta nomas maksa, tāpēc to nav maksājuši. Lietotāji arī norāda, ka vēl pirms VNĪ garāžas izlika izsolē, lietotāji esot piedāvājuši valstij tās atpirkt, bet tolaik valsts darījumam neesot bijusi ar mieru.
Garāžu rindas, ko kā savu īpašumu izsolījusi valsts, atrodas ne vien uz valsts zemesgabaliem (kas arī pārdoti izsolē), bet arī uz vairākiem zemesgabaliem, kas pieder citām fiziskām personām. Taujāta, vai garāžu rindu daļas, kas atrodas uz šīm zemēm, arī nonāk jau saimnieka, izsoles uzvarētāja īpašumā, VNĪ atbild apstiprinoši.
Jā, būves atrodas arī uz vēl vairākām privātām zemēm. Pārdevām savus zemesgabalus un visas būves, arī to daļu, kas atrodas uz privātām zemēm. Šo zemju saimniekiem piedāvājām izmantot pirmpirkuma tiesības, kuras viņi neizmantoja.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, lai gan saka, ka cilvēcīgi saprot garāžu lietotāju sašutumu, uzsver, ka līdz šādai situācijai varēja nenonākt, ja garāžu ilggadējie lietotāji būtu sakārtojuši īpašumsaistības. Vaivods informē, ka vēl pirms īpašuma nodošanas valstij, zemes reformas ietvaros, pašvaldība esot skubinājusi garāžu lietotājus nostiprināt īpašumtiesības, oficiāli reģistrēt garāžu kooperatīvu. Tāpat garāžu lietotāji esot mudināti "sakārtot papīrus" jau pēc tam, kad garāžas nonāca valsts īpašumā. Tomēr, kā norāda Vaivods, cilvēki paļāvušies uz likteņa labvēlību, uzskatot, ka vienmēr varēs garāžas lietot šādi.
Vajadzēja ierakstīt Zemesgrāmatā, veikt uzmērīšanu, inventarizāciju. Jā, tas prasa naudu, bet tolaik tās summas nebija lielas. To varēja izdarīt. Kopā pagājuši 30 gadi. Jūs mierīgi gulētu, ja jūs nebūtu sakārtojuši papīrus par garāžu vai dzīvokli? Viens pateica, ka viņam tas nav vajadzīgs. Uzskata, ka ir savs īpašums, kādreiz paša celts. Uzskata, ka to neviens nevar atņemt.
Vēl viss nav zaudēts?
Šo situāciju raidījumam komentē arī jurists Erlens Kalniņš, kurš uzsver, ka šī ir skaudra mācība un pierādījums, ka īpašumtiesības ir jānostiprina. Vienlaikus jurists norāda, ka ilggadējie garāžu lietotāji vēl var pacīnīties.
Ir tāds īpatnējs īpašuma iegūšanas veids – uz ieilguma pamata. Īpašuma atzīšana uz ieilguma pamata. Persona, kura vairāk nekā 10 gadus izmantojusi, lietojusi, valdījusi garāžu, var vērsties tiesā. Augstākās tiesas Senātā, kā saskaitīju, 2019. gadā ir astoņi spriedumi par garāžām Madonā. Tajos rezultāts labvēlīgs tieši garāžu lietotājiem. Tāpat togad viens šāds spriedums bija par Valmieru. Teorētiski arī Līvānu garāžu lietotāji var vērsties tiesā ar prasību pret valsti un izsoles pircēju par īpašumtiesību atzīšanu uz ieilguma pamata, atsaucoties uz to, ka viņi ir bijušie kooperatīva biedri, kuriem izdalītas garāžas, vai garāžu tiesību pārņēmēji.
Ja garāžu lietotāji izlemtu tiesāties, būtu jāpierāda, ka viņi patiesi ilgstoši lietojuši garāžas, nevis tās bijušas pamestas.
Kā norāda VNĪ, pagaidām gan izsoles uzvarētājs nav norēķinājies ar valsti par garāžām un parakstījies, tādējādi apstiprinot faktu par notikušu darījumu, tāpēc pagaidām nav tiesīgs garāžu apkaimē ieviest savu kārtību. Tiesa, viņš to jau sācis darīt, liekot atbrīvot garāžas līdz 27. martam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
