Neticami, ka tas notiek Eiropā! Māmiņa sašutusi par piedzīvoto Bērnu slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā

Māte vaimanātāja darbībā, tā kā viss mierīgi??

Drīz aizslēgs BKUS Gaiļezerā :) laikam valsts ierēdņi izplanojuši, ka lielākā daļa jauno ģimeņu ar bērniem aizbrauks no Latvijas un tad pietiks ar vienu bērnu slimnīcu!

Mums ar ir nācies gaidīt 4 stundas ar galvas traumu. Vienīgais ko BKUS varu ieteikt. Nolieciet ūdens bunduli tai uzgaidāmajā telpā (tai, kas ir aiz pieņemšanas durvīm) lai būtu iespējams padzerties, painformējiet, cik ilgi un kāpēc jāgaida. Mūsu dienā bija 2 smagas avārijas un visi uzņemšanas spēki bija mobilizēti smagi cietušo bērnu dzīvībai. Rindā sēdošie šūmējās, bet apklusa tikai tad, kad paziņoja par to, ja ir ievesti akūti pacienti un tos ņem pirmos. Tieši tā nezināšana par to kāpēc tik ilgi jāgaida ir tas kašķu iemesls, jo redz vairumam liekas, ka ārsti šīs 4 stundas dzer kafiju un klačojas.

Un vai tās mūžīgi neapmierinātās un visu gudrās mammas ir kādreiz padomājušas, cik mammas būtu gatavas sēdēt uzņemšanā 4 un vairāk stundas, lai tikai atgrieztu bērnam veselību vai pat dzīvību....ir jāsaprot un jāpieņem fakts, ka ārstamvisi bērni vienādi un viņi nevis pēc deguniem sniedz palīdzību, bet gan pēc situācijas nopietnības....

es ar varetu izstastit gadijumu.ka ar bernu nosedeju pus dienu ar parsistu galvu un ik pa laikam berns zaude samanu.bet arsts ik pa laikam mierinaja tas nekas tas ir normali.ja ko lai saka darbs daudz un cits par citu kritiskaki,bet mediki ir tik cik ir un visi skrien un ker.un isti nevar saprast kuru pacientu glabt atrak.tada ir realitate.bet mums jabut pacietigiem un pateicigiem ka vel vispar ir mediki kas sniedz palidzibu.lai ari kadi ir.

Kāds prieks lasīt komentārus no mammām, kas domā tieši tāpat kā es...par maz mēs sakām paldies mediķiem...tik bieži mēs viņus "norejam" un tik bieži tas notiek nepamatoti un ja vēl mammas ir gudrākas par mediķiem un labāk zin kā jāārstē bērns...es varu teikt tikai vislabākos vārdus par bērnu mediķiem...nu nekad neesmu redzējusi, kad kāds mediķis sēdētu un dzertu kafiju un pateiktu, ziniet pagaidiet, man pusdienaslaiks vai es gribu atpūsties...biežāk pateiksim paldies mediķiem, kuri bieži vien dara pārcilvēcisko, lai tikai glābtu mūsu mazuļus...paldies arī pārrjsm medicīnas personālam, ka viņi ir un dara to no sirds...atcerēsimies arī to, ka viņi arī ir tikai cilvēki, tādi paši kā mēs....tiešām priecājos lasīt arī pozitīvus komentārus par mediķu darbu...

Vēl būdama bērns izmežģīju celi... Nu tā ka augšstilba kauls uz vienu pusi un apakšstilba uz otru... celis izjucis pa detaļām. Gaidīju 1 h kamēr atbrauca ātrie un tad 1 h uzņemšanā. No sāpēm ģību nost. Celi salikt kopā ārstam prasīja 1 minūti. Manuprāt nav tas īsti normāli...

Tiem, kas šeit čīkst un īd par ārstu darbu, laikam ģimenē vai tuvākajā lokā nav neviena ārsta. :) Skumji, jo tad laikam aizmirstas, ka ārsti arī ir cilvēki ar tādām pašām vēlmēm un vajadzībām, kā mēs visi - ēst, gulēt, mīlēt, dzīvot, veidot ģimeni - tad vēl pavadīt laiku ar ģimeni. Diemžēl, ļoti liela daļa ārstu un vēl lielāka daļa māsiņu šīs tik mums ierastās un pieejamās lietas bieži vien nesaņem - izgulēties un nesteidzīgi paēst ir ekstra! Par pārējo nerunāsim.. Es varu tikai apbrīnot tos, kas katru rītu ceļas un iet uz savu sirds(!!)darbiņu zinot, ka lamas un sūdzības, un pārmetumi būs 3x vairāk kā vienkārši patiesi pateikts: "Paldies!"
Mans vīrs ir ārsts, kopā esam kopš viņš uzsāka mācības - nekad neesmu dzirdējusi sūdzēšanos par garajām darba stundām, viņš pat ir skrējis uz BKUS no sava augstskolas izlaiduma, tāpēc, ka bērniņš ēdis zivi un nu asaka ieķērusies kaklā.. Ārsts strādā arī pēc sava darba laika bieži vien - pirms operācijām lasa rakstus par līdzīgiem gadījumiem un labākajām meodēm, apskata pacientu medicīniskos izmkelējumus, jo dienas laikā sistēma karas..
Pirms bļaujat, pārmetat - padomājiet, kam šie cilvēki iet cauri katru dienu!! Neviens nav perfekts, bet sakiet paldies par katru ārstu, kurš jums ir palīdzējis - šis darbs prasa lielu upurēšanos, ko tikai retais no jums vispār sāktu apsvērt, kur nu vēl īstenot!

Es kaut ko nesaprotu, vieni vecāki iet cauri visam šim un nepukst, otriem 4 stundas ir traģēdija. Mūsu laikmetā ir pazudusi tāda vērtība kā PACIETĪBA vai spēja GAIDĪT, kamēr citi ir priekšā. Tāpēc uzņemšanā ir 3 krāsu priekšrocībās, steidzami, var gaidīt drusku un var gaidīt ilgi. Ar lūzumiem cilvēki nemirst. Ja pēkšņi uzņemšanā ir 50 pacienti, tad tur pēc šīs sievietes pukstiem ir jābūt 50 ārstiem, 50 rentgena aparātiem.... Es esmu vairākkārt gaidījusi, pat pusdienu uzņemšanā, bet šādi pukstēt man nav ienācis prātā.

Kauns...