Uz saturu

"Šorīt saplosīja manas 25 vistas, jēram apgrauza kājas!" Ārprāts Grobiņas pusē! Vaino kažokzvēru audzētavu

Kurzemē, Grobiņas novadā, saimniecību mājputnus un lopus ilgstoši plosa plēsīgas ūdeles. Iedzīvotāji ziņo, ka plēsīgie dzīvnieki izmukuši no kažokzvēru audzētavas. 

2018. gada 28. septembrī 19:00

Saplosītas vistas, zosis, truši, zivis dīķos – kopš vasaras Grobiņas puses iedzīvotāji ir izmisumā, jo ir bezspēcīgi pret ūdeļu teroru. Plēsīgie dzīvnieki, nebaidoties no cilvēka, viesojas saimniecībās un terorizē to saimniekus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Plosa bez mitas

Larisa
Izmisusi iedzīvotāja

"Nākot apkopt savas vistas, es atrodu tās beigtas. Esmu šokā! Es lasu tās beigtās vistas. Skaitu: viena, trīs, piecas, pat 10! No tās apakšas parādās galva, ūdele pavilkusi apakšā vistu, nekaunīgi to grauž, skatās man acīs, nemaz nebaidās! Kārtīga lauku vista tirgū maksā piecus, sešus eiro. Tie tomēr ir zaudējumi!"

Aivars
Grobiņas novada iedzīvotājs

"Kaimiņam nokostas 22 vistas. No 24 palikušas tikai divas!"

Inita
Stāsta par postu

"Tikko kā dzimušam jēram kājas apgrauza, pīles bija apkostas. No 15 pīlēm dzīvas palika trīs! Tas mums ir liels zaudējums! Tiem, kuri vainīgi pie šīs skādes, ir jāatbild!"

Cietušo saimniecību Grobiņas novadā ir ļoti daudz, informē iedzīvotāji. Visi kā viens stāsta, ka plēsīgie dzīvnieki nav savvaļas, bet gan izbēguši no AS "Grobiņa" kažokzvēru audzētavas fermas. Iedzīvotāji norāda, ka masveidīgākā plēsēju viesošanās saimniecībās novērojama kopš 2014. gada, kad Grobiņas novada Vērgalē darbu uzsāka ferma ar aptuveni 150 tūkstošiem ūdeļu.

"Manā ģimenē ir mednieki, mēs zinām, kā uzvedas savvaļas dzīvnieks, šīs ir amerikāņu ūdeles, kas Latvijas savvaļā nedzīvo. Tās ir fermas ūdeles! Ir jādomā, kā nodrošināt, lai tās neizbēgtu!" teic iedzīvotāja Inita.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komentējot, kādus draudus sprostos dzīvojošās ūdeles rada, ja izmūk savvaļā, zoologi skaidrojuši, ka, ja izmukušās ir amerikāņu ūdeles, tās radot nopietnus draudus arī ūdensputnu sugām, ar kuru olām, cāļiem vai pieaugušiem putniem plēsēji barojas.

Kad atbalstu nav kur meklēt

Par ūdeļu plosīšanos informēta arī pašvaldība, kas uzrunājusi zvēru audzētājus.

Uldis Vārna
Grobiņas novada domes izpilddirektors

"Komunikācijā ar uzņēmuma saimniekiem viņi nenoliedz, ka problēma ir saistīta ar viņu zvēraudzētavu. Tur ir daudzi tūkstoši ūdeļu. Pastāvot kaut kāds aizbēdzēju procents."

Cietušo saimniecību īpašnieki pieprasa ūdeļu audzētājiem kompensēt zaudējumus, vērsušies ar iesniegumiem Valsts policijā, kas sūdzības pāradresējusi Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Savukārt PVD riņķa danci turpina, sakot, ka ir bezspēcīgs, atbildību noveļot uz pašvaldības pleciem.

Gunta Kapeniece
PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja

"Dzīvnieku aizsardzības likuma ietvaros tas ir jautājums, kā īpašnieks rada sabiedrības attieksmi pret viņam piederošiem dzīvniekiem. Par to mēs varam pakratīt ar pirkstu. Ūdeļu izbēgšana drīzāk ir pašvaldības kompetence: konstatēt, ķert un iznīcināt dzīvniekus, kas klaiņo, kas varbūt ir bezpalīdzīgā stāvoklī, jo varbūt nav, ko ēst, tāpēc arī ierodas pie cilvēkiem."

Grobiņas novada domes izpilddirektors Uldis Vārna gan teic, ka pašvaldība nav spējīga izķert plēsīgos dzīvniekus.

Kažokzvēru audzētāju taisnošanās

AS "Grobiņa", kuras paspārnē ir ferma Vērgalē un citviet Grobiņas novadā, valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis nenoliedz, ka "varbūt savulaik daļa ūdeļu savulaik ir izbēgušas no saimniecības".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jaunsleinis arī nosauc vairākus gadījumus, kad dzīvnieki izmukuši, tomēr pieļauj, ka postu nodarījušas Latvijas savvaļā sastopamās ūdeles. AS "Grobiņa" šefs taisnojas, ka tiek gādāts par to, lai bēdzēju skaitu maksimāli samazinātu. Fermai esot uzslieti vairāki žogi, tāpat darbinieku pienākumos ietilpst nožogojuma apsekošana.

Jaunsleinis stāsta, ka uzņēmums palīdzot iedzīvotājiem, izdalot slazdus. Taujāts, vai iedzīvotāji var cerēt uz kompensācijām, Jaunsleinis atbild: "Mēs izvērtējam iespēju daļēji kompensēt zaudējumus. To arī darām. Ir daļa iedzīvotāju, kuri ir saņēmuši kompensācijas. Ir jāsazinās ar fermas menedžeri, kurš visos iespējamos veidos līdz un risina situāciju."

Dzīvnieku draugi pret kažokzvēru biznesu

Iedzīvotāji gadu gaitā ziņojuši arī par vides piesārņošanu un mušu mākoņiem, kas rodoties fermas darbības dēļ. Tas viss ir nežēlīga biznesa sekas, norāda dzīvnieku aizstāvju kustībā "Dzīvnieku brīvība", kas, iefiltrējoties kažokzvēru fermās, vairākkārt konstatējusi, kādos apstākļos zvēri gaida nodīrāšanu.

Maija Krastiņa
"Dzīvnieku brīvība"

"Visas pasaules tendences rāda, ka zvēraudzēšanai nav nākotnes; tās vairs neizvēlas modes dizaineri vai pircēji, liela daļa Eiropas valstu jau zvēraudzēšanu ir aizliegušas. Kāpēc mums Latvijā 21. gadsimtā atbalstīt šādu nevajadzīgu un neētisku praksi? 2/3 jeb 65% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata zvēraudzēšanu par nepieņemamu. Šī nozare rada kaitējumu videi, ciešanas dzīvniekiem un bojā dzīvi iedzīvotājiem laukos. Ir jāpārstāj aizstāvēt neētisku uzņēmēju intereses un jāiestājas par sabiedrības vērtībām. Tāpēc mēs aicinām ikvienu parakstīt petīciju vietnē www.kazoki.lv, aicinot Saeimu aizliegt zvēraudzēšanu."

Pēc "Bez Tabu" viesošanās Grobiņas pusē kāda iedzīvotāja jau atkal ziņo par ūdeļu uzbrukumu.

"Šorīt ir nokostas 25 vistas! Tās, kuras iespundētas stallī, nevis kas ganījās laukā! Izsaucām policiju. Ūdeļu ir tik daudz, ka nav jēgas nekādas vistas turēt, kamēr ūdeļu bizness plaukst un zeļ!"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm