Skaidrīte Nitiša: Mūsu žurnālisti bieži vien darbā ir jau septiņos no rīta un dodas mājās vien pēc deviņiem, desmitiem vakarā
Varbūt izklausīsies dīvaini, bet man nekad nav bijusi vēlēšanās būt citas profesijas pārstāvei. Pēc tam, kad biju absolvējusi Latvijas Universitāti (studēju žurnālistiku), sāku strādāt preses izdevumos. Biju gan reportiere, gan redaktores vietniece, gan lappuses redaktore. Vārdu sakot, visu mūžu esmu žurnāliste.
Tv3 sāku strādāt 2005. gada paša sākumā, līdz tam jau bija vairāku gadu pieredze televīzijā dažādos raidījumos. Novērtēju, ka strādāju raidījumā, kas jau gadiem ir vispopulārākais mūsu valstī un, ka ar savu darbu televīzijā varu palīdzēt cilvēkiem.
Centos saskaitīt, cik "Bez Tabu" stāstu šai laikā esmu izveidojusi, sanāca vairāki tūkstoši. Dažkārt gadās, ja cilvēks ielā sveicina, pat ne uzreiz varu atcerēties, kurā sižetā esmu ar viņu tikusies, jo šo gadu laikā esmu intervējusi vismaz desmit tūkstošus mūsu stāstu varoņu.
Allaž esmu pārsteigta, kad svešinieki mani uzrunā: "Skaidrīte Nitiša, vai tā esat jūs!?" Izrādās, ir gana daudz cilvēku, kas mani pazīst ne tikai pēc tā, kā es izskatos, jo redzējuši televīzijā, bet atceras arī manu vārdu.
Ierodoties uz intervijām, cilvēki bieži vien saka: man bija priekšstats, ka jūs esat pavisam citādāka, un vaicā, kā izdodas saglabāt optimismu, jo ikdienā nākas saskarties ar negācijām un risināt citu cilvēku samilzušās problēmas. Atbilde ir vienkārša. Dzīvesprieku sniedz pozitīvie stāsti, kuru, starp citu, mums arī netrūkst.
Man ļoti patīk veidot portretstāstus par interesantiem, neparastiem cilvēkiem. Atceros "Bez Tabu" rubriku par tautiešiem, kuri dalījās pieredzē, kāpēc pēc materiāli nodrošinātas dzīves ārzemēs tomēr atgriezušies Latvijā. Visi kā viens sacīja: mēs mīlam šo zemi. Šie stāsti ļoti aizkustināja, un kārtējo reizi bija jāatzīst, ka laime nav mērāma naudas izteiksmē.
Un vēl, man ir brīnišķīgi kolēģi: gan žurnālisti, gan producente, gan operatori, protams, videomontāžas inženieri. Lai izveidotu stāstu, mums nav atvēlēts noteikts darba stundu vai dienu skaits. Žurnālisti, kas strādā mūsu raidījumā, bieži vien ir darbā jau septiņos no rīta un dodas mājās vien pēc deviņiem, desmitiem vakarā. Īsti sava darba entuziasti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Neesmu vaicājusi, bet domāju, ka visiem maniem kolēģiem, tāpat kā man, vislielākais gandarījums, ka, veidojot sižetus, varu kādam palīdzēt un atrisinās šķietami bezcerīgas situācijas. Stāstu varoņu pateiktais vai elektroniski atsūtītais sirsnīgais "paldies" ir tas, kas iepriecina visvairāk.
