Tur nekas nebija glābjams! Lejasciemā pēc lāča uzbrukuma sākusies bišu dravas atjaunošana

Pēc notikuma pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Bez Tavu devās ciemos pie Gunāra, lai noskaidrotu, kā vīrietim veicas ar saimniecības atjaunošanu un kā liktenīgajā dienā viss noticis.

Gunāru satiekam pēc ansambļa mēģinājuma Lejasciema kultūras namā. Vīrieša sirdslieta esot ne tikai biškopība, bet arī dziedāšana. Tomēr pienācis laiks kāpt automašīna un braukt uz vietu, kur lācis sastrādājis nedarbus.

Braucienā mērojam piecus kilometrus. Biškopis stāsta, – apkārtnē atrodas ne viena vien bišu audzētava, tomēr ķepaiņa kārais zobs skāris tikai viņa apkoptās bites.

Lapkaša kungs savu dzīvi ar kukaiņiem saista jau kopš bērna kājas. Pats saka, ka ar bitēm tik tiešām neko nevarot zināt un raksturs tām esot neprognozējams. Tikpat neprognozējama bijusi diena, kad noticis meža zvēra uzbrukums. Nekādas priekšnojautas neesot bijušas.

"Dēls gāja pa priekšu, un es aizmugurē. Pēkšņi šis jau nāk man pretī un saka, – tur vairs nav ko darīt!"

Bišu paviljonu vēl aizvien rotā platu zobu kodumi un nolauzts žogs. Lielākā skāde nodarīta tieši tiem stropiem, kuri atradušies ārpus bišu paviljona.

Blakus esošais dīķis lācim bijis kā laimests loterijā – tur slīcinātas bites, kuras pēc iekļūšanas ūdenī lidojušas atpakaļ uz stropu. Tāpēc lācim kāroto medu izdevies iegūt bez kukaiņu dzēliena.

"Man te visur ir naglas. Nesaprotu, kā viņš pats nav sadūries. Pie zemes vēl bija atrodams medus, visu viņš pat nebija paspējis izjezgāt."

Tomēr Gunārs plinti krūmos nemetīs – apkārt paviljonam likšot elektrisko ganu, no kura lāči baidoties. Šobrīd stropi aiznesti uz kurtuvi. Tur tie žāvējas, pēc tam tiks krāsoti un salaboti, lai jau pavasarī varētu atsākt medus ražošanu!

Jāpiebilst, ka Gunāra saimniecība nav vienīgā, kurā dullais meža zvērs viesojies – augustā lācis redzēts Latvijas-Krievijas pierobežā Ubļinkā, taču citu dienu ķepainis mērojis ceļu pāri šosejai uz autoceļa Kārslava-Grebņeva.