Latvijā ik gadu pieaug vardarbībā cietušo skaits. Apkārtējo palīdzība ir vitāli svarīga
Pēc piedzīvotas vardarbības ģimenē vai vidē, kas līdz šim šķitusi droša, īpaši, ja tas noticis jau atkārtoti, upurim var sākt šķist, ka tā ir norma un nav vajadzības par to kādam ziņot. Tomēr apkārtējiem ir iespēja palīdzēt cietušajam, pat ja cilvēks pats neapzinās, ka ir kļuvis par situācijas ķīlnieku.
Kāda sociālo mediju lietotāja dalījusies ar ierakstu, kurā atklāj skaudru situāciju, kas atgadījusies ar viņai pazīstamu sievieti.
"Kolēģei uzbruka piedzēries kaimiņš. Sitieni pa seju tādi, ka nācās likt šuves. Mēnesi nosēdēja mājās, jo pati teica – ar tādu seju ārā iet nevar. Policijā iesniegumu baidās rakstīt, jo viņš nav adekvāts un nav pārliecības, ka neatriebsies vēl smagāk. Šobrīd vienkārši dzīvo bailēs. Un reāli – ko darīt tādā situācijā, ja paļāvības uz sistēmu nav?"
Šo publisko palīgā saucienu pamanīja Valsts policijas darbinieki un, atbildot turpat sociālajos tīklos, rosināja sievieti rīkoties un ziņot! No cietušām sievietēm iesniegumi policijā tiek saņemti regulāri, tāpēc nav iespējams noskaidrot, vai tieši par šo gadījumu kāds tomēr ir vērsies iecirknī. Šādā gadījumā, pat ja cilvēks, kas piedzīvojis uzbrukumu, baiļu iespaidā nevēlas par to ziņot, var uzticēt to izdarīt apkārtējiem. Rakstīt iesniegumu drīkst arī bez upura ziņas, ja tiešām novērota vardarbība.
"Dažreiz cilvēks, ja viņš ilgstoši ir varmākas iespaidā, nevar saprast, ka tas nav labi, ka viņam var palīdzēt. Viņam ir vajadzīga palīdzība, bet viņš nezina, kur vērsties, un cilvēks no malas var palīdzēt to izdarīt, izstāstīt, kādi ir tie rīki, kur viņš var vērsties, lai neciestu un dzīvotu laimīgi, normāli."
Centrā "Marta", kas palīdz krīzē nonākušiem cilvēkiem, norāda, ka apkārtējo palīdzība šādās reizēs ir vitāli svarīga.
"Šī ir tāda tendence mums tolerēt vardarbību – nejaukties citas ģimenes lietās vai nejaukties, kad "nevaru pagulēt, jo kaimiņš sit savu sievu". Mēs varam saukt policiju arī tikai par troksni, kuru piedzīvojam. Cietušajai personai ļoti ir nepieciešams atbalsts, kāds, kurš viņu nenosoda, neliek justies vainīgai, kurš varētu motivēt vērsties pēc palīdzības."
"Martas" centrā uzsver, ka policijas institūtu nevajadzētu izlaist, taču, ja iecirkņa apmeklējums šķiet traumatisks, vispirms iespējams labāk saņemt morālu atbalstu.
"Ir pamatoti baidīties. Ja persona ilgstoši ir pavadījusi vardarbīgās attiecībās, ir pilnīgi saprotami, ka visi šie procesi var būt biedējoši un institūcijas var radīt stresu. Šeit mēs strādājam ar to, lai mazinātu bailes, vainas izjūtu, kuru sabiedrība mums uzliek, ja ilgstoši esam vardarbīgās attiecībās. Ja ir tāda vēlēšanās, mēs arī ar juridisku palīdzību varam šai personai palīdzēt vērsties un panākt taisnīgumu šādā veidā."
Ar katru gadu no vardarbības cieš aizvien vairāk cilvēku. Bet tas var liecināt par sabiedrības aktivizēšanos ziņojot. 2023. gadā "Martas" centrā atbalsts sniegts 365 cilvēkiem.
"Pagājušajā gadā, 2024. gadā, kopumā "Martas" centrā palīdzību saņēma 386 personas, bet mēs esam tikai viens pakalpojumu sniedzējs, kas strādā ar vardarbībā cietušām personām. Mums ir arī citi, ir arī pašvaldībās iespēja saņemt palīdzību. "Martas" centrā, manuprāt, tas ir ārprātīgi liels skaitlis – tas aug katru gadu."
Ja pēc vardarbības nepieciešama palīdzība, to var iegūt gan centrā "Marta", gan arī ģimeņu atbalsta centrā "Dūja" un krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes". Tāpat var vērsties arī savā pašvaldībā, kas nodrošinās atbalstu.
"Var saukt uzreiz uz vietas policiju. Var vērsties ar iesniegumu policijā, atnākot uz jebkuru tuvāko policijas iestādi vai nosūtīt elektroniskā veidā. Vai, ja nevēlaties vērsties policijā, var uzreiz vērsties tiesā ar pieteikumu un lūgumu pieņemt pagaidu aizsardzību."
Jāpiebilst, ka ik gadu no vardarbības ģimenē cieš arī desmitiem vīriešu. Lielākā daļa par pāri darījumiem neziņo, taču policija un krīzes centri aicina neklusēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
