Uz saturu

Autonomija. Padomi, ko ņemt līdzi ceļojumā ar jahtu (un ne tikai)

Nav lielāka prieka, kā būt neatkarīgam un autonomam! Atdalītam no krasta dzīves problēmām, klusumā. Bet ne vientuļam. Tādēļ, lai vairotu pozitīvās sajūtas, vēdinātu galvu no krasta netīrajām spēlēm un stresa – ir vērts doties tālākā jūras ceļojumā. Lai šis ceļojums būtu ērts un drošs, ir jāparūpējas par jahtas un tās komandas autonomiju. Arī sauszemes dzīvei te būs daudz kas derīgs.

2022. gada 25. martā 11:02

"tv3.lv" rakstu sērijā "Sapnis par burāšanu" atspēko mītus par šīs nodarbes dārdzību, sarežģītību un ekskluzivitāti, kā arī izglīto par iespējām ikvienam izbraukt ar zēģelīti. Rakstu autors ir pieredzējis kapteinis Askolds Hermanis – starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs. Atpūtas kuģu jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, jūras pieredze vairāki desmiti tūkstoši jūras jūdžu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Degviela

Klasiski jahtām ir nepieciešama dīzeļdegviela, un tā maksā naudu. Kārtīgām okeāna buru jahtām degvielas tvertnes ir simtiem litru lielas, okeāna klases motorjahtām – tūkstošiem.

Buru jahtu liekākā priekšrocība ir tā, ka tās var pārvietoties, izmantojot vēja spēku – tajā laikā degvielas patēriņš ir nulle. Un ar pietiekami labi uzbūvētu un aprīkotu buru jahtu var pāriet pāri okeānam, iztērējot simbolisku degvielas daudzumu.

Elektrība

Parasti jahtām nepieciešamo elektrību saražo dzinējs vai atsevišķs dīzeļģenerators. Saražotā elektrība tiek glabāta akumulatoros. Reizēs, kad jātaupa degviela, buru jahtas elektrību saražo ar saules paneļiem un/vai vēja ģeneratoru palīdzību. Elektrība ir viena no svarīgākajām lietām, kas baro navigācijas iekārtas, ledusskapjus, ūdenssūkņus, autopilotu utt.

Siltums/Aukstums

Lai saražotu siltumu nepieciešama dīzeļdegviela, bet, burājot siltās jūrās papildus, siltums nav nepieciešams.

Drīzāk nākas laivu ventilēt, lai nebūtu pārāk karsti. Arī kondicionieris tiek barots no elektrības, turklāt patērē to daudz, ar saules vai vēja saražoto var nepietikt. Tāpēc, lai taupītu degvielu, parasti cenšas laivu vēdināt ar vēju. Bet, ja nē, tad lietā jālaiž dīzeļģenerators, kas savukārt tērē degvielu – maz, bet tomēr.

Pārtika

Ir zināmas pārtikas normas, tabulas, pēc kā var vadīties, iepērkot pārtikas krājumus komandai, ilgākam laikam, piemēram, 4 cilvēku komandai – mēnesim.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ūdens

Dzeramo ūdeni parasti uzpilda ostās. Var paņemt līdz vairākus simtus litrus – to lieto sanitārām un pārtikas vajadzībām – līdzīgi kā krāna ūdeni, bet taupīgāk. Kā arī sapirkties 5l pudeles, ko lieto tikai dzeršanai. Trauku mazgāšanai var lietot arī sāļo jūras ūdeni, nomazgātos traukus pēc tam noskalo ar saldūdeni.

Tālos pārgājienos jahtas mēdz aprīkot ar ūdens atsāļotāju. Šī iekārta no jūras ūdens atdala sāli, kā rezultātā iegūstam gandrīz pieņemamas kvalitātes dzeramo ūdeni. Respektīvi – vārīšanai un dušai būs gana labs, bet dzeršanai labāk lietot veikalā iegādāto dzeramo ūdeni. Arī ūdens atsāļotājs patērē diezgan daudz elektrības, turklāt tas jālieto regulāri, lai ar sāli neaizsērē membrānas.

Remonti

Dodoties tālākā jūras pārgājienā, svarīgi parūpēties, lai līdzi ir instrumenti un populārākās rezerves daļas, kāda izglītojoša literatūra, kas palīdzēs šo to saremontēt pašu spēkiem. Turklāt gandrīz katrā ostā būs serviss, vai kāds, kas spēs palīdzēt pie remontiem. Pirms pārgājiena mehānismi un iekārtas būtu jāpārbauda, lai samazinātu remontu nepieciešamību ceļā.

Higiēna

Uz jahtas parasti ir duša, ar ko, ekonomiski lietojot, var īstenot visas savas vēlmes un nepieciešamības pēc tīrības. Tā, protams, tērē ūdeni, tāpēc mazgājamies ātri, bet vislabāk ostā. Gandrīz katrā ostā ir duša un tīras tualetes, dažās pat sauna. Uz jahtas ir arī tualete, kuras noskalošanai parasti tiek lietots jūras ūdens.

Drošība

Uz ūdens ir svarīga lieta, un tā ietver sevī pārliecību, ka viss drošības un glābšanas inventārs ir pietiekamā apjomā un labā darba kārtībā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jāpievērš uzmanība arī derīguma termiņiem. Ar drošības aprīkojumu saprotam ne tikai glābšanas vestes un riņķus, bet arī glābšanas plostus, rācijas, avārijas satelītbojas, raķetes un citas būtiskas lietas, kas palīdz noturēties uz ūdens un nodot ziņu glābējiem par negadījumu.

Būtiski, lai pati laiva ir uzbūvēta un reģistrēta tā, lai varētu izturēt laikapstākļus kādos kuģojat (Iepriekšējo rakstu par šo tēmu atradīsi šeit).

Sakari

Krasta tuvumā darbojas mobilie telefoni, piekrastē rācija. Tātad – mobilo telefonu var izslēgt un nolikt somā. Ejot tālāk jūrā, parastā UĪV rācija līdz krastam vairs nesniedzas, bet var tikt lietota, lai sazinātos ar citiem kuģiem.

Tad populārs saziņas veids ir satelīttelefons, vai "Iridium Go" satelītu sakaru iekārta, kas palīdzēs tikt pie superlēna interneta un balss zvaniem jebkurā punktā uz Zemes. Šī iekārta pārvērš jūsu viedtālruni satelīttelefonā. Internets ir tik lēns, ka pietiek tikai e-pastiem, laika prognozei un citiem līdzīga datu apjoma servisiem. Ātrums ir niecīgs, bet tas sniedz neatkarību no mobilo sakaru torņiem.

Stāvvietas

Laikā, kad jahtas nekuģo, tās stāv ostās vai uz enkura. Ostas ir par maksu, bet piedāvā arī pakalpojumu klāstu – piemēram uzlādēt akumulatorus, uzpildīt ūdeni, degvielu, papildināt pārtikas krājumus, kaut ko saremontēt u.c.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt stāvēšana uz enkura parasti ir bez maksas, ja vien negrasāties to darīt kādā jūras nacionālā parkā vai citā maksas enkurvietā.

Ostā stāvot, var gulēt samērā mierīgi, jo laiva ir pietauvota, ostā ūdens neviļņojas. Bet, stāvot uz enkura, jārēķinās, ka vējš vai viļņi, straume laivu no enkura var noraut.

Enkurojoties parasti izvēlas mierīgu vietu – bet viss var mainīties. Turklāt noenkurotu laivu nedrīkst atstāt vienu, nepieskatītu, kas gan to pārenkuros, ja norausies no enkura. Savukārt ostā laivu var droši atstāt un komanda doties pastaigā pa pilsētu.

FOTO: AFP/SCANPIX

Medikamenti

Katram pašam jānodrošina sevi ar visiem nepieciešamajiem medikamentiem, un tādā apmērā, lai pietiktu arī tad, ja sanāk kuģot ilgāk nekā sākotnēji plānots. Ja ir kāda kaite, kam var būt nepieciešama ātra mediķu palīdzība – labāk palikt krastā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uz jūras, sevišķi tālu no krasta, ātra mediķu palīdzība nav iespējama. Tāpēc atbildīgi jāsabalansē savas vēlmes un iespējas kuģot.

Izklaide

TV, radio un internets ir pieejams salīdzinoši mazā attālumā no krasta. Tāpēc drošāk ir nodrošināties ar grāmatām, žurnāliem un visu citu, kam nav nepieciešams internets, piemēram, laicīgi lejuplādēt mūziku vai filmas – ir legāli servisi, kas to piedāvā.

Labi līdzēs arī kārtis un galda spēles. Savstarpējās sarunas un anekdotes parasti izsīkst pirmajās dienās un uz klāja iestājas patīkams miers un klusums. Klusums, kas palīdz sakārtot domas un iztīrīt prātu – ievilkt elpu pirms jauniem projektiem un krasta darbiem.

Nākamajā rakstā pastāstīšu, kā burāšana var palīdzēt galvas vēdināšanai un domu sakārtošanai.

Askolds Hermanis ir pieredzējis kapteinis, starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs. Atpūtas kuģu jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, jūras pieredze vairāki desmiti tūkstoši jūras jūdžu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm