Brīvdienu maršruts Kurzemē: Kamparkalns, Talsi un iespaidīgā Elku liepa

Īsumā: Braucām ar vieglo auto, izbrauciens aizņēma visu dienu. Izvēlējāmies pēc iespējas dažādus apskates objektus, lai var gan kājas izlocīt, gan iepazīt Kurzemi.

Pieturpunkti: Kamparkalns, Talsi, Valdemārpils, Vandzenes (Tilgaļu) dižakmens, Kaltenes kalvas un pludmale

Pirmā pieturvieta, ko iezīmējām maršrutā, ir Kamparkalns. Lai to atrastu, nācās pabraukt arī pa grants ceļu, bet bija tā vērts, jo kalna virsotnē ir krietns tornis, no kura paveras fantastisks skats uz Talsu apkaimes pauguriem.

Šī ir īstā vieta, kur apstāties, ievilkt pilnas plaušas ar pavasara gaisu un atrast mieru. Protams, pēc tam, kad drusku esi atvilcis elpu pēc kāpiena pa stāvajām kāpnēm.

Tālāk jau devāmies uz Talsiem. Noteikti iesaku izstaigāt pilsētas vēsturisko centru un paieties gar ezeru, kur uz caurspīdīgas plāksnes iezīmēta senās pils kontūra. Kādu laiku nebiju bijusi šajā Kurzemes pilsētā uz deviņiem pakalniem, un, šķiet, ka drīz Talsi varēs nopietni konkurēt ar Kuldīgu tūristu piesaistes ziņā. Romantiska vecpilsēta, jaukas vietas, kur paēst, skaisti skati – šeit var atrast to visu.

Pēc šīm pastaigām un brauciena no Rīgas sajutām knudoņu pakrūtē. Nu jā, akūts kūku trūkums organismā – to pazīst katrs ceļotājs. Šo problēmu atrisinājām konditoreja "Māsas", kur mazā, omulīgā kafejnīciņā Talsu centrā tiešām saimnieko trīs māsas. Nobaudījām gan gardu pavlovu, gan citus labumus.

Pēc tam ar jauniem spēkiem devāmies uz Talsu novada muzeju Tiguļkalna virsotnē, kas iekārtots baronu Firksu pilsētas muižā. Tā kā šajos laikos tāpat par daudz uzturamies telpās, tad nolēmām šeit izstaigāt tieši parku. Dendroloģisko parku ar kokiem no Vācijas te iekārtojusi jau baronese, bet mūsdienās parkā izvietoti arī dažādi interesanti vides objekti.

Lūk, viens – cimdiņi. Tas ir ASV mākslinieces Lauras Rodžersas darbs "Sarkanie dūraiņi". (2013. gads, čuguna lējums.)

Par to, ko var apskatīt muzejā, lasi šeit. 

Nākamais apskates objekts, ko šajā pusē gribējām apmeklēt, ir vecā Sasmaka jeb mūsdienās šīs vietas slavenākā dēla vārda nesēja Valdemārpils. Nu ja, jaunlatvietis, jūras braucēju apmācītājs Krišjānis Valdemārs nāk no šejienes, un viņam par godu centrā ir arī piemineklis.

Mēs gan devāmies sameklēt dižkoku, kas plašāk pazīstams kā Elku liepa. Iespaidīgais koks ir pēc apkārtmēra lielākā liepa Baltijā. Jāpiemin, ka to veido brangs zaru vainags, no kuriem katrs varētu būt arī atsevišķs, liels koks. Tiek lēsts, ka šī liepa ir aptuveni 250 gadus sena. Citos avotos gan minēts vecums arī 300 un 400 gadi.

To, ka šī ir elku vai kulta vieta, gan apšaubījis dabas pētnieks un vēstures entuziasts Guntis Eniņš, jo koks aug tieši pretim Sasmakas muižai. Kā tad mūsu senči būtu varējuši mierīgi te pielūgt savus dievus tieši barona lielskunga degungalā? Bet dižokoks šīs nenoliedzami ir un apskatīt to iesaku.

Tāpat interesanta ir arī pati muiža, lai arī diezgan nolaista. Muižas kompleksā ietilpst greznā kungu dzīvojamā māja, vagara māja, saimniecības ēkas. Jāpiebilst gan, ka ēkas ir privātīpašums.

Tālāk devāmies uz Tilgaļu dižakmeni. Ļoti neparasta vieta – gluda lauka vidū pēkšņi šāds vientuļš akmens milzis. To var labi izkāpelēt, ja ir luste. (Šī fotogrāfija gan no iepriekšējās reizes.)

Un ja jau akmeņi, tad akmeņi. Noslēgumā aizbraucām arī uz Kaltenes kalvām – akmens krāvumiem mežā, ko var izstaigāt, dodoties pa koka laipām. Visticamāk, šos akmeņus te atnesuši pēcleduslaikmeta šļūdoņi, un vēl visai nesen to bijis pulka vairāk. Kādreiz akmens krāvumi sniegušies līdz pat koku galotnēm (20 m augstumā), taču padomju laikā tie gandrīz pilnībā iznīcināti, pārstrādājot akmeņus šķembās ceļu būves vajadzībām. Tagad ir palikusi tikai kalvas apakšējā daļa, kuras augstums ir ap 1,5-2,5m. Var izvēlēties divus pastaigu maršrutus – garākais būs 1,5 kilometri, īsākais vien 800 metri.

Nepilnu divu kilometru attālumā ir arī Kaltenes akmeņainā jūrmala. Arī tur piestājām, palūkoties uz ūdens plašumu, kur ik pa brīdim var labi samanīt pavasara vēstnešus – gājputni ir atpakaļ.

Atceļā vēl iegriezāmies arī Ragaciema tirdziņā pēc zivīm.