Cauri stepēm un kalniem, ceļā uz Everestu

Sasniedzot 8848 metru augstumu, Everests ir augstākais kalns pasaulē. Tibetieši šo kalnu dēvē par Chomolungma, kas nozīmē "Pasaules dieviete", savukārt tā sanskrita vārds Sagarmatha burtiski nozīmē "Debesu virsotne".

Šodien pārbrauciens ir ilgs. Kopā šajās divās nedēļās būsim pievarējuši vairāk kā 2500 km, varbūt pat visus trīs tūkstošus! Kalni, tuksneši, milzumdaudz savvaļas zvēru, un neviena koka! Un mašīnā ir tik auksti! Esam uzvilkuši visas iespējamās drēbes, un tāpat drebam. Ja nav saulītes, to ļoti var just!

Debesis apmākušās, kalni mākoņos. Gids saka, ka šis bija labākais laiks, lai apmeklētu Tibetu. Redz, no jūnija līdz septembrim ir lietus sezona, un ir mākoņains. Daudzi tūristi esot vīlušies, jo tad neredz cerētos skatus – mirdzošās kalnu galotnes un dzidri zilos ezerus. Bet mums tas ir izdevies!

Interesanti, ka tad, ja tibetietim prasa, kādā krāsā ūdens, tas saka: "Zaļā". Galu galā, arī viena no piecām lūgšanu karodziņu krāsām ir zaļā, un tā simbolizē ūdeni. Ja mēs norādām uz zilajiem ezeriem, kam braucam garām – tibetieši ir pārliecināti, ka tie ir zili tikai tāpēc, ka tajos taču atspīd debesis!

Atgādināšu, ka tibetiešu lūgšanu karodziņi ir piecās krāsās. Baltā simbolizē mākoņus, zilā debesis, zaļā ūdeni, sarkanā uguni un dzeltenā zemi. Tagad, traucoties cauri tuksnešainai stepei, skaidrs arī par to dzelteno krāsu. Lai gan dažreiz karodziņi izskatās arī oranžīgi, mums paskaidro – tie vienkārši ir cita toņa dzelteni, jo zeme taču nevar būt oranža.

Atkal izbraucot un iebraucot dažādos reģionos, jārāda pases un ceļošanas atļaujas. Šodien 8 stundu braucienā tādu pārbaužu pietiekami. Tik daudz nevienā citā zemē, nevienā provincē nebija bijis! Kad laiks teikt "atā" arī milzim Kailašam tālumā, šoferis aptur auto, lai iegādātos pāris nieciņus no tibetiešu zālīšu tirgotājiem.

Piemēram, baltās smiltis, kas jāsajauc ar ūdeni, un tur jāpatur kājas, lai noņemtu nelabo smaku. Tādas tibetiešu zālītes te pārpārēm. Galu galā, Tibetas medicīna ir ļoti sena, un tajā izmanto dažnedažādus augus, un to, ko sniedz daba.

Mēs gidam pastāstām par koka lapām Bolīvijā, ko košļājot var atvieglot elpošanu augstumos…. Koka tiek kultivēta Bolīvijas Andu kalnos kopš inku laikmeta. Koka lapas vēsturiski ir izmantotas kā viegls stimulants, lietderīgs arī sāpju mazināšanai. Koka lapas samazinot arī bada un noguruma sajūtu. Mums, tās košļājot, notirpa mēle. Gids saka, ja tas ir legāli, kalnos būtu baigais bizness!

Šodien uz ceļa ir pārsteidzoši daudz savvaļas ēzeļu, ir antilopes un bariem aitiņu, kas nereti apstādina visus retās satiksmes dalībniekus, jo pāriet ceļu. Pusdienlaikā parādās saulīte, un mums paliek silti. Beidzot! Cik gan spēcīga tā Tibetā ir! Vietējo ēstuvītē kārtējo reizi baudām tibetiešu tradicionālās nūdeles, kamēr vietējie nāk fotografēties. Ārzemnieki te tiek sagaidīti atplestām rokām, acīm un mutēm. Bet ir tiešām jauki! Vienīgā valoda gan, kurā varam sarunāties, ir ķīniešu.

Pēcpusdienā apstājamies Sagā. Pa vidu visam, un tomēr nekurienē. Tagad gan šī pilsētiņa liekas pat paliela ar savām divām ielām. Vismaz salīdzinājumā ar iepriekš redzēto, tā arī ir. Un ir tualete. Ir tekošs ūdens! Ir elektrība! Un ir silti! Nu gan ir pavisam neliela pauze, jo jau rītdien dodamies uz Everestu!

Sarežģītā Ķīna! Pirms došanās uz Ķīnu vajag sagatavoties – to pierādīja mūsu pirmā reize šeit, kad vienkārši bijām priecīgi izbraukt Tagad esam "paaugušies" un gudrāki – zinām, kā mūsu foršā Ķīna strādā. Ieskaties Laines un Arča ceļojuma piezīmēs "Facebook", "YouTube" un "Instagram". Un vasarā būs viņu grāmatiņa par Ķīnu "Sarkanā pūķa zemē. Piedzīvojumi un atklājumi mūsdienu Ķīnā".