Izzini seno Daugavas plostnieka amatu Naujenes Novadpētniecības muzejā

Maketā ir izbūvēta reāli plūstošā upe, pa kuru iespējams nolaist īstās plostu miniatūras, tādejādi vērojot un izzinot seno plostnieku amatu.

Daugavas loku makets iekļauj sevī arī lielākos tūrisma objektus posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij – Krāslavas pili, Slutišķu sādžu, Lielbornes muižu, skatu torņus, Dinaburgas pilsmaketu, Daugavpils cietoksni un vēl citus, kas ļauj iepazīt populārās tūrisma vietas un aktīvās atpūtas iespējas vienā no Latvijas skaistākajām vietām – Daugavas lokos.

Daugavas loku pārvietojamais makets:

Leģendām apvīts plostnieka darbs Latvijas teritorijā bija viens no sūrākajiem un bīstamākajiem, taču ienesīgākajiem amatiem. 20.gadsimta sākumā lielākā kokmateriālu pludināšana Latvijas teritorijā notika tieši Daugavā un Gaujā, un abas lielās upes kļuva slavenas ar savām plostnieku tradīcijām.

Ja Vidzemes teritorijā plūstošajā Gauja, par plostniekiem strādāja latviešu zemnieki, tad Daugava, kura plūst arī caur krievu un baltkrievu apdzīvotajām zemēm, jau izsenis nodarbināja dažādu etnisko grupu plostniekus, veidojot plostnieku žargonu, kas lielā mērā balstīts uz krievu valodas bāzes. Piemēram, Staburags tika saukts arī par "čortova boroda" jeb "velna bārdu", un pastāvēja arī daudzi citi krieviski toponīmi un profesionālā terminoloģija.

Daugava ar savu plašo tirdzniecības areālu nodarbināja visvairāk plostnieku, kas tādējādi ļāva Daugavas grīvā esošajai Rīgas pilsētai izaugt par Baltijas tirdzniecības galveno centru. Aprēķināts, ka preču pludināšana pa Daugavu uz leju vairākkārtēji pārspēja preču daudzumu, ko saņēma atpakaļ. Preču izvedums no Daugavas vidusteces krastos esošajām pārsvarā baltkrievu apdzīvotajām teritorijām pārspēja ievedumu tajās gandrīz septiņas reizes, bet no Daugavas augštecē esošajām Iekškrievijas guberņām – pat 11,5 reizes.

Piemēram, Daugavas plostniecības vēsturē rekordskaitlis – 22 121 plosts, tika sasniegts 1911. gadā, kad pludināšanas darbos bija nodarbināti ap 40 000 cilvēku. Daugava kā nozīmīgākais transporta ceļš koku pludināšanai no Krievijas un Latgales tika izmantota Latvijas pirmās brīvvalsts gados.

Naujenes Novadpētniecības muzejs, Skolas iela 1, Naujenes ciems, Naujenes pagasts, Daugavpils novads,  LV 5462, tālr. 65471321, mob. tālr. +371 26532508 e pasts: [email protected].

Darba laiks

• oktobris – aprīlis
• pirmdiena – piektdiena no pulksten 8 līdz 17; sestdiena, svētdiena- slēgts
• maijs – septembris
• otrdiena – piektdiena no pulksten 8 līdz 17; sestdiena no pulksten 9 līdz 17.30; svētdiena – slēgts.

Vairāk informācijas šeit.