Kamielis, kas ēd no rokas, un garākā purva taka: vienas dienas izbraukums uz Lietuvas pierobežu

Ja gribas doties spontānā izbraukumā, mana ģimene bieži sēžas mašīnā un dodas uz Lietuvas pusi, pa ceļam ar pirkstu bakstot kartē un lūkojot, ko apskatīt. Šādi esam atklājuši ne mazums brīnišķīgu vietu.

Nedēļas nogalē nolēmām doties uz Lietuvu pusdienās, bet pirms tam izlocīt kājas. Izbraucām laicīgi un jau pirms pulksten 10 bijām Lielplatones muižā, kas var lepoties ar brīnišķīgu apkārtni. Šeit, nelielās Platones upes krastā, kalniņā slejas skaista muiža, bet to ieskauj grandiozu, vecu ozolu pārpilns parks, kur pavasara trakumā vītero putni.

Muižas teritorijā atjaunots arī vešūzis (veļas mazgātava) un iespējams doties pastaigā, šķērsojot upīti pāri tiltam.

Tālāk jau šķērsojām Latvijas-Lietuvas robežu un devāmies uz alpaku minizoo Dargaičajā (Dargaičai). Lielas cerības uz šo objektu nelikām, bet maršruta dažādībai tā šķita laba ideja. Un jāsaka, ka bijām patīkami pārsteigti.

Šis ir diezgan jauns objekts, kurā ir daudz ļoti draudzīgu dzīvnieku, kuri nebaidās no cilvēkiem. Noteikti vērts iegādāties glāzīti ar barības granulām (par 1 eiro), jo tās dzīvnieku draudzības līmeni paceļ jaunā līmenī.

Gan lamas, gan alpakas, trusīši, strausi, brieži un vēl daudzi citi dzīvnieki skriešus skrien no plašā aploka tālākā gala, lai no rokas apēstu granuliņas. Pieredze rāda, ka, to redzot, pat pieaugušie sajūsmā spiedz! Mums lielākais pārdzīvojums un pārsteigums bija iespaidīgs un lepns kamielis, kas labprāt ēda no rokas.

Pavasarī, protams, apskatāmi arī daudzi mazulīši trušu, vistiņu, kaziņu un citās saimēs. Un arī mazie zvēriņi labprāt nāk pie cilvēkiem. Interesanti, ka arī tramīgās stirnas un stalti brieži nebaidās un ēd no rokas.

Arī ceļš līdz alpaku parkam ir interesants, jo ved gar skaistu ezeru un tālāk cauri ciemam, kur redzams, ka cilvēki ir radoši – vai ikvienam dārzā ir kokgriezumi, no riepām veidoti gulbīši, krāšņas pavasara puķu dobes un vēl daudz kas cits, kas piesaistīja mūsu neviltotu uzmanību.

Kā trešā vieta, ko šajā braucienā apmeklējām, bija dabas taka. Runa ir par Mūsas tīreļa izziņas taku Žagares reģionālajā parkā. Tā, kā liecina pieejamā informācija, ir Lietuvas garākā dēļu laipa purvā. Taka ir 3,6 kilometrus gara un visā garumā veidota no dēļiem, tā ka kājas būs sausas pat agrā pavasarī.

Tā izbraucama arī ar bērnu ratiem. Ja nevēlaties iet tik garu gabalu, var aiziet līdz tornītim, kas atrodas netālu no takas sākuma un no tā paveras labs skats uz līdzeno apkaimi. Tie, kas vēlas pastaigāties, dodoties pa laipu taku varēs apskatīt purva ezeriņu un jauku purva ainavu.

Kā pēdējais apskates objekts mums bija ieplānota Žagare. Tas ir neliels, jauks ciematiņš uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Te ir skaista muiža, kurā ir medību trofeju un Žagares vēstures muzejs, un to ieskauj parks. Daudzas ēkas vēl tikai gaida atjaunošanu, bet vieta ir ļoti jauka.

Tas, kas pilsētiņu padara ļoti jauku, ir upīte. Tā vijas cauri Žagarei, un netālu no muižas ir slūžas, pie kurām vērts piestāt.

Šo maršrutu var izbraukāt vienas dienas laikā. Lūk, karte ar rakstā minētajiem objektiem: