Ko apskatīt Limbažu pusē? Ideja izbraucienam pa Latviju

Katvaru muižas parks

18. gadsimtā celtās Katvaru muižas apkārtnē plešas apmēram 15 hektārus liels parks. Daļa no šī parka atrodas gleznainā Katvaru ezera krastā. Lai gan jau pats ezers, ko ieskauj vēsturiskā apbūve, ir gana gleznains, galvenais apskates objekts šajā vietā ir veco liepu alejas ar atpūtas stūrīšiem, kas stiepjas gar ezera krasta terasēm. Lai gan Limbažos sanācis pabūt visai bieži, to, ka netālu atrodas šāds apskates objekts, uzzināju salīdzinoši nesen – tā ir ļoti kolorīta vieta, kur fotografēties. Ir cilvēki, kas turp speciāli brauc, lai iegūtu interesantas bildes. Šķiet, ka vecās liepas izstaro arī īpašu auru. Lai arī alejas ir vairākas, pati grandiozākā no tām atrodas augšējā terasē. Liepas ir ievērojamas ar savu cienījamo mūžu – 400 gadu vecumu, bet aleja garumā sasniedz līdz 40 metriem.

Pati esmu tur pabijusi tieši divas reizes, pirmajā no tām – vēlā rudenī, kad liepām lapas jau nokritušas. Toreiz to vainagi nebija apgriezti un kopējais koku ansamblis ar zariem, kas spokaini pacēlās no vecajiem stumbriem, veidoja mazliet baisu noskaņu. Taču pabiju tur arī nupat nesen, jūlijā, kad liepām bija skaisti iekopti vainagi un saules staros mirdzoši rotājās to zaļoksnējās galviņas. Iespaids ir gluži cits.

Arī pats ezers bija rāms un kluss, saules apmirdzēts. Tur varot arī makšķerēt, ja ir iegūta makšķerēšanas atļauja. Darba dienā šajā vietā nebija neviena cilvēka. Varēja meditatīvi pasēdēt uz laipas ezera krastā. Ja būtu vairāk laika, gan jau būtu arī nopeldējusies. Tāpat starp ezeru un liepu aleju stiepjas atpūtas vietas – ugunskura vieta, koka galdi, soli vai bluķīši, kur iespējams ieturēt pikniku. Ir arī kāds jaunums – Katvaru ezera krastā šogad atklāta brīvdabas estrāde, kurā pirmais pasākums notika pavisam nesen – 22. jūlijā. Var pasekot līdzi un atbraukt uz šo vietu tad, kad notiek kāds pasākums.

Atrašanās vieta:  Katvaru pagasta pilnvarotā biedrība "Katvaru ezers, Purmaļi, Katvaru pag., Limbažu novads, LV-4061,  lat: 57.563456; lon: 24.794083.

Mini zoo "Priedītes"

Šī ir brīnišķīga vieta apmēram piecu minūšu attālumā no Katvaru liepām, par ko būs sajūsmā bērni, taču saimniecības apmeklējums patiks arī pieaugušajiem. Zemnieku saimniecībā var apskatīt, samīļot un pabarot trušus. Un, jā, nevis vienkārši tiem pieskarties, bet ieiet aiz vārtiņiem nožogotajā teritorijā, kur daļa no tiem skraida pa zālīti, paņemt sedziņu, ko noklāt uz ceļgaliem, un ļauties "trušu terapijai" kā saimniece to dēvē, pabarojot garaušus ar turpat nopirktajiem burkāniem.

Saimniecībā ir vairāk nekā 40 trušu meitenes un vairāk nekā 50 trušu puiši. Ieskaitot būros esošos trusīšos, to kopējais skaits pārsniedz 140.

Tāpat arī aitas, pundurkaziņas, kā arī var redzēt govis, teliņu, cūkas un pat pa kādai vistiņai. Taču pats galvenais saimnieces prieks un lepnums ir īru tinkeru šķirnes zirgi, kurus viņa iemīļoja, kādu laiku dzīvojot Anglijā.

Dzīvot laukos ar dzīvniekiem, darīt tik tīkamu darbu un būt dabas vidū ir Zanes Magones aicinājums. Pēc mammas nāves 2015. gada vasarā viņa atgriezusies Latvijā un pēc krietnām pārdomām nolēma pārņemt ģimenei jau 100 gadus piederošās saimniecības vadību nevis to pārdot. Tā arī tētis varējis palikt dzimtas mājās, nevis būtu spiests pārcelties citur. Lēmums nebija viegls, taču Zane ir laimīga, ka atrada savu ceļu un, kā pati saka: "Nav vārdu, kas izteikt spētu to laimi, ko jūtu, kad esmu ar saviem zirgiem."

Ar ko ir īpaši īru tinkeri?

Īru tinkerus, kā Zane pastāstīja, mēdz dēvēt arī par čigānu pajūgu zirgiem vai Īrijas darba zirgiem. Čigānu vidū tie bijuši cieņā to vizuāli iespaidīgā izskata dēļ – šo zirgu graciozitāti, šarmu un neparasto acu krāsu var pamanīt uzreiz. Īru tinkeriem ir dažāds augums, bet vairums no tiem sasniedz apmēram 1,45 metru augstumu. Šie zirgi ir īpaši ar to mierīgo un nosvērto raksturu. Tāpat īru tinkeri esot ļoti gudri un salīdzinoši viegli apmācāmi, tāpēc ir sevišķi piemēroti izjādēm bērniem. Zane stāsta, ka "Priedītes" bijusi viena no pirmajām saimniecībām, kura tos Latvijā sāka audzēt, bet patlaban šīs šķirnes zirgu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka.

Pirmie trīs īru tinkeru šķirnes zirgi saimniecībā ieradās 2017. gada novembrī, bet šobrīd to saime jau ir vērā ņemami paplašinājusies, ko var ievērot ikviens apmeklētājs. Aploku rotā vārdiņi – ķevīte Bižū, viņas meitas ķēvīte Bekija un Brī. Ķēves Baldina, Lūsija, viņas meita Leisija. Ķēves Kvīna un Lēdija. Tāpat apmeklētājus sagaida ērzelis Hārdvels, ķēve Gandija un ērzelis Amirans. Atkarībā no laika apstākļiem zirdziņi ir sastopami vai nu aplokā vai arī zem nojumes. Patlaban pašu spēkiem top arī šķūnis, – Zanes sapnis ir, lai visi dzīvnieciņi arī ziemā būtu pieejami apmeklētāju apskatei vienuviet. Saimniecībā ir arī viena Latvijas sporta zirga ķēve.

Saimniecība piedāvā izjādes īru tinkeru mugurā, kas ir iepriekš jāsaskaņo ar saimnieci pa tālruni 29287290. Šāda iespēja pieejama ikvienam, sākot no divu gadu vecuma. Taču jāņem vērā, ka apmeklētāja svaram nevajadzētu pārsniegt 90 kilogramus. Pēc pastaigas un dzīvnieku apskates var atlaisties un palaiskoties kalniņā uz pufiem vai paēnā atlaisties šūpuļos zem lielā ozola. Tāpat saimniecībā var pabraukāties ar velokartu vai draugu kompānijā lidināt frisbija diskus pļavā. Pieejama arī piknika vieta un uz atvadām var nopirkt lauku olas savām brokastīm.

Kad var braukt ciemos?

Saimniecību var apskatīt no aprīļa līdz oktobra beigām. Pirmdien saimniecība ir slēgta, bet otrdien un trešdien apmeklējums ir jāsaskaņo pa telefonu. No ceturtdienas līdz svētdienai saimniecība ir atvērta apskatei no plkst. 11 līdz 17. Apmeklējums vienam cilvēkam (no divu gadu vecuma) izmaksā trīs eiro, trauciņš ar barību – eiro.

Kā aizbraukt?

No Limbažiem aplī – jāizbrauc Alojas virzienā, pēc četriem kilometriem pa asfaltētu ceļu būs pagrieziens pa kreisi uz Katvariem. Vēl jābrauc piecus kilometrus pa grantētu ceļu un no norādes zīmes "Priedītes" un vēl 800 metri jāmēro pa zemes ceļu. Var arī vienkārši ievadīt "waze" zemnieku saimniecība "Priedītes" Katvaru pagastā.

Muzejs "Rumbiņi"

Brīnišķīga sakopta un ļoti autentiska vieta. Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi" glabā trīs latviešu kultūrai nozīmīgu personību – dzejnieku Friča Bārdas, Paulīnas Bārdas un Antona Bārdas piemiņu.

Muzeja gides pavadībā var apskatīt Friča un Antona Bārdu tēva Jāņa Bārdas 1865. gadā celto un pirms trīsdesmit gadiem renovēto māju, kā arī otru māju, kuru uz tēva zemes 1915. gadā cēla pats Fricis Bārda un kur līdz 1983. gadam vasaras vadīja Paulīna Bārda. Tāpat iespējams izstaigāt saimniecības ēkas – kūtiņu, pirtiņu, graudu klēti un drēbju klēti, aplūkot rakstnieka vasaras mājiņu radošajiem darbiem, kurā tapuši daudzi dzejoļi un vēstules.

Ja kārojas, drīkst pasmelt ūdeni no dzejnieku mājas akas ar vindu, ko Bārdu ģimenē sauca par svirksteni. Mājas atrodas pie ļoti skaista dīķa. Ir arī ko staigāt – muzeja teritorija aizņem nepilnus četrus hektārus. Apmeklējums ilgst apmēram stundu, bet tiem, kuri vēlas nesteidzīgi un pilnībā izbaudīt visas muzeja sniegtās iespējas un izstaigāt visas takas, pa kurām staigājuši dzejnieki, smeļoties spēku no Friča Bārdas mīļākā koka – bērza, jārēķinās ar ilgāku laiku.

Kad var braukt?

Muzeja ekspozīcijas atvērtas apmeklētājiem no 2. maija līdz 31. oktobrim, taču muzejs ir slēgts svētdienās, pirmdienās, otrdienās un valsts svētku dienās. Mums ar draugiem ļoti patika, jo, ieraugot savām acīm, kā dzejnieki dzīvojuši, šo to pat aptaustot, izstaigājot viņu gaitas, uzdot jautājumus gidei, var patiesi iejusties dzīvesstāstos un jūties it kā vērotu ainas no pagātnes. Muzejs piedāvā arī pedagoģiskās programmas "Viesos pie Friča Bārdas", "Dzīve lauku sētā pirms vairāk kā 100 gadiem" un "Ekskursija Friča Bārdas sētā un dzejā", kas sagādājušas ne vienu vien atklāsmi skolēniem, stāstīja gide. Piemēram, ne katrs zina, ka senākos laikos dzemdības pieņēma pirtī. Iepriekš vienojoties, iespējams sarunāt telts un ugunskura vietu pie "Rumbiņiem".

Kā atrast?

Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi"

Atrašanās koordinātas: 57°36"01.6″N 24°53"19.9″E

"LillasLavender" lavandu saimniecība Vidzemē

Nedaudz vairāk nekā desmit kilometru attālumā no Katvariem atrodas privāta saimniecība, kurā audzē lavandas. Saimniecība šajā vietā ir izveidota kopš 2010. gada. Man ir tradīcija ik gadu  vasarās apmeklēt šos lavandu laukus. Ir interesanti redzēt arī lavandas dažādās fāzēs , – kā tās pakāpeniski atveras, sasniedz pilnbriedu un zied. Un tā smarža, – debešķīgi skaista.

Kā stāsta saimniece, lavandām visizšķirošākais ir pavasaris, kā tiek aizvadīts salnu laiks. Ja lavandu stādi apsalst, daļa atkopjas, daļa nē un jādomā, kā aizpildīt trūkstošās vietas, piemēram, stādot jaunas. Pamatā gan labi atkopjas. Uz ziemu lavandas gan saimnieki nesedz, jo platības esot lielas. Ja brangāks sniegs, pastāv arī risks, ka tās var izsust. Tāpēc šeit paļaujas uz dabu, ļaujot lavandām pašām izlemt, dzīvot vai nē. Šogad apskatei pieejamas vairākas šķirnes, tostarp "Blue Lady", "Grosso", "Hidcote" un "Alba" un vēl pāris citas.

Ieejas maksa šajā saimniecībā ir četri eiro, ikviens ciemiņš var pastaigāties pa lavandu laukiem, relaksējoties un izbaudot krāsas un smaržu, nofotografēties tām blakus un vienkārši baudīt lavandu lauku un dabas skaistumu. Var sarunāt arī iespēju nosvinēt kādus svētkus šajā brīnišķīgajā vietā.

Dienā, kad es tur pabiju, no baznīcas bija atbraukuši kāzinieki uzņemt fotosesiju ar jauno pāri un ieturēt pikniku uz terases.

Šis gads laika apstākļu ziņā bijis neparasts – lavandas sāka ziedēt vēlāk, tāpēc šos laukus vēl iespējams apskatīt līdz šīs nedēļas beigām – 6. augustam. Pēc tam gan lavandu ziedus nogriezīs un sezona tuvojas noslēgumam.

Interesanti, ka turpat pie saimniekiem bodītē var iegādāties arī dažādus lavandas izstrādājumus, kas tapuši no pašu saimniecībā sarūpētā, piemēram, lavandu ziedūdeni sejas mitrināšanai un izlīdzināšanai, lavandu ziedu pušķus un ar lavandām pildītus spilventiņus, ko parasti ievietoju skapī blakus apģērbam, lai pasargātu drēbes no kožu uzbrukumiem. Visnotaļ gleznains un skaists apmeklējums. Ir iespēja arī noiet līdz upītei un pašūpoties šūpuļtīklā vai izbraukt arī īpašiem braucamrīkiem lavandas ziediem pieskaņotos violetos toņos.

Kā atrast?

Koordinātas: 57.4704744960026, 24.894970802074.

N.Bomja maiznīca "Lielezers"

Limbažos ir dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, piemēram, var apskatīt pilsdrupas, nopeldēties Lielezerā, pastaigāties pa dabas taku gar to, uzkāpt skatu tornī.

Ja nolemjat braukt prom no pilsētas virzienā uz Rīgu, tad Limbažu pievārtē ir brīnišķīga maizes ceptuve, kur vērts piestāt – N.Bomja maiznīca "Lielezers". Tajā ik dienu (izņemot svētdienu, kad tā slēgta) no plkst. 7 līdz 15 var nobaudīt svaigi ceptas smalkmaizītes, iegādāties gardu maizi, cepumus un citus konditorejas izstrādājumus.

Fakts vien, ka ar velosipēdu šausmīgā stāvoklī no naktsmājām mēroju 30 kilometrus, lai nopirktu biezpiena bulciņas, apstiprina, ka tās tur ir gardas. Maiznīcas darbinieki gan iesaka ierasties līdz pusdienlaikam, jo ap diviem, trijiem maizītes jau var būt izpirktas. Pircēju favorīti esot biezpiena bulciņas un magoņmaizītes. Ja gadās atbraukt īstajā laikā, tās vēl ir siltas. Un svaigi ceptu smalkmaizīšu smaržu sajutīsiet, jau ienākot pa durvīm.

Kā atrast?

Adrese: Limbažu novads, Limbaži,"Stekļi", Latvija, LV-4001.

Protams, šīs ir tikai dažas no daudzajām vietām, ko var aplūkot Limbažu apkārtnē. Taču diena noteikti būs patīkamām emocijām piepildīta. Lai brīnišķīgas brīvdienas, izzinot dažādas Latvijas vietas!