Pie šī gada ģeovietas Gūdu klintīm svinēs Starptautisko ģeodaudzveidības dienu
Visā pasaulē 6. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā ģeodaudzveidības diena. Lai iepazīstinātu cilvēkus ar šī gada Latvijas Gada ģeovietu, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Universitāti aicina uz ikgadējo pasākumu 6. oktobrī pulksten 12 iepretim gada ģeovietai – Gūdu klintīm Gaujas Nacionālajā parkā.
Pasākumā ikviens varēs aplūkot klintis no attāluma, dzirdēt speciālistu stāstījumu par ģeoloģiskām un citām dabas vērtībām.
"Devona smilšakmeņu atsegumi, raugoties no ģeoloģijas viedokļa, ir viens no Latvijas simboliem. Paši devona smilšakmeņi ir ļoti seni, to vecums ir apmēram 380 miljonu gadu. Savukārt, atsegumi ir kā dabiski iegriezumi smilšakmeņu "tortē", un tie ir veidojušies upju ieleju krastos krietni pēc devona perioda."
"Tie savu tagadējo izskatu ieguvuši Gaujas straumei izskalojot un paplašinot vareno senieleju. Gūdu klintis pēc virsmas platības ir viens no lielākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā un Baltijā," skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
Gūdu klintīs smilšakmeņos pārsvarā sastopama muldveida slīpslāņojuma tekstūra, kas norāda uz smilšu zemūdens grēdu virzību ātru ūdens straumju darbībā. Taču koši sarkanas un dzeltenas, retāk gaiši dzeltenās un pat baltās smilšakmeņu klintis izdaiļo Gaujas, Amatas, Braslas, Salacas un daudzu citu Latvijas upju krastus.
Devona smilšakmeņu atsegumi rada īpašu ainavu arī Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Atsegumos redzamie smilšakmeņi ir ļoti maza daļa no devona smilšakmeņu slāņkopām, kuras kā milzīgas, simtiem metru biezas plātnes guļ Zemes dzīlēs visā Latvijā.
Uz pasākumu ģērbties ērti, laikapstākļiem un pasākumam dabā piemērotā apģērbā un apavos. Ja nepieciešams, līdzi ņemt krēslu sēdēšanai. Netālu no pasākuma vietas ir Līgatnes dabas taku stāvlaukums, kur pasākuma laikā būs iespējams novietot automašīnu.
Kas ir Gūdu klintis?
Gūdu klintis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas atrodas Gaujas senielejā Gaujas Nacionālajā parkā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 m. Atsegumi līdz 50 m augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs. Klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas.
Klinšu otrs nosaukums ir Gaviļu iezis. Tas, iespējams, radies no ganu dziesmām un gavilēm, kas atbalsojušās stāvajā, ieliektajā smilšakmens sienā. Senāk Gaujas palienē klinšu pakājē bijušas ganības – zālāji. Šobrīd Gaujas paliene iepretim klintīm ir aizaugusi ar baltalkšņiem un ievām.
Pamatojoties uz daudzu speciālistu un interesentu ieteikumiem un balsojumu, šī gada sākumā Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas nodaļas par 2024. gada ģeovietu nosauca Gūdu klintis. Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un pārgājienu uzņēmums "Spectūrisms".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
