Viļņa aicina iepazīt Čurļoņa pasauli par godu viņa 150. jubilejai
Šoruden Viļņa aicina Latvijas viesus iepazīt lietuviešu mākslinieka Čurļoņa pasauli, jo 2025. gadā turpinās viņa 150 gadu jubilejas svinības. No oktobra līdz decembrim Lietuvas galvaspilsētā notiks koncerti, izstādes un multidisciplināri pasākumi, kas veltīti viņa mantojumam. Godinot Čurļoni, Viļņas lidosta ir pārdēvēta par Viļņas Čurļoņa starptautisko lidostu, un tās termināļos tagad apskatāmi viņa mākslas darbi.
Lietuvai Mikalojs Konstantīns Čurļonis (1875–1911) simbolizē nacionālās mākslas un kultūras identitāti līdzīgi kā Latvijai Janis Rozentāls (1866–1916). Viņš bija daudzpusīgs un vīzijām bagāts komponists un gleznotājs, kurš apvienoja mūziku un glezniecību vienotā poētiskā valodā. Tāpat kā Rozentāls, arī Čurļonis savos darbos atspoguļoja savas tautas dvēseli un Baltijas garu.
No Rīgas ar "AirBaltic" tiešo reisu Viļņa ir sasniedzama tikai 50 minūšu laikā, padarot pilsētu par viegli pieejamu un iedvesmojošu kultūras galamērķi.
Godinot Čurļoni, Viļņa aicina uz virkni kultūras rudens pasākumu
1. oktobrī Lietuvas Simfoniskais pūtēju orķestris atdzīvinās Čurļoni un viņa laikabiedrus kamermūzikas koncertā Viļņas attēlu galerijā, kam 4. oktobrī sekos LNOBT simfoniskā orķestra un kora programma "Čurļoņa Visums", kas papildinās Ravēla un Debisī darbus.
Vēlāk skatītāji Sapiegas pilī varēs piedzīvot oratoriju mežā un poētisko dejas izrādi "Pasaka par ķēniņiem" (Fairy Tale of the Kings) Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī. Savukārt svinību kulminācijā novembrī norisināsies Viļņas klavieru festivāls, kas pulcēs pasaulē atzītus pianistus, lai godinātu Čurļoņa radošo mantojumu.
Kāpēc ir vērts iepazīt šo daudzpusīgo lietuviešu mākslinieku?
Čurļonis pirmām kārtām bija komponists. Savā slavenākajā simfoniskajā poēmā "Jūra" (The Sea, 1903–1907) klausītāji var pilnībā sajust Baltijas jūras viļņu varenību un piekrastes smilšu kāpu maigumu, savukārt citā meistardarbā – "Mežs" (The Forest, 1900–1901) – atklājas Baltijas mežu dziļums un grandiozitāte.
Vēlāk dzīves laikā Čurļonis pievērsās glezniecībai, un gleznas kļuva par veidu, kā vizuāli izteikt savas muzikālās idejas. Viņa mūzika papildina gleznas, ļaujot skatītājiem un klausītājiem vēl dziļāk iegrimt viņa pasaules uztverē. Čurļonis radīja darbus, lai tos baudītu kā vienotu veselumu – mūziku un glezniecību viņš sapludināja caur sinestēzijas fenomenu, kur sajūtas saplūst, ļaujot skaņām atdzīvoties kā krāsām, bet krāsām – radīt skaņas.
Tā viņš iedomājās savu simfonisko poēmu "Jūra" (The Sea). Šeit iespējams noklausīties Čurļoņa elpu aizraujošo mūziku.
Gan Rozentāls, gan Čurļonis savos darbos atspoguļoja "Baltijas garu", proti, cilvēku un zemes saikni, dabu, tēmas no latviešu un lietuviešu stāstiem un reģiona unikālo kultūras identitāti. Taču Čurļonis to bieži atklāja caur abstraktu, simbolisku un kosmisku tēlainību, savukārt Rozentāls apvienoja reālismu, simbolismu un nacionālos motīvus.
Jaņa Rozentāla gleznā "Saldus" (1912) nelielā Latvijas pilsētiņa atklājas kā idilliska latviešu vide, savukārt Mikaloja Konstantīna Čurļoņa gleznās Latvijas mākslas cienītāji var ieraudzīt smalku krāsu paleti, Lietuvas līdzenumu ainavas un noslēpumainu simboliku.
Čurļoni iedvesmoja Baltijas daba un tās gars, taču viņa māksla vienlaikus pētīja arī visuma plašumus. Piemēram, gleznu ciklā "Pasaules radīšana" (Creation of the World, 1905–1906) viņš attīstīja modernas abstraktās un kosmiskās mākslas idejas.
Tāpat kā Rozentāla darbi atspoguļoja Latvijas garu 20. gadsimta sākumā, arī Čurļonis savā mākslā atspoguļoja Lietuvas identitāti. Pat mūsdienās abu mākslinieku darbi runā par to, ko nozīmē būt Baltijas reģiona iedzīvotājam.
"Go Vilnius" ir Viļņas pilsētas oficiālā tūrisma un biznesa attīstības aģentūra, kas apmeklētājiem, investoriem, uzņēmējiem un citiem interesentiem visu nepieciešamo informāciju par Lietuvas galvaspilsētu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
