Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dāliju kolekcija šobrīd ir pilnā plaukumā – dārzs piepildīts ar krāšņiem, visdažādāko formu un krāsu ziediem. LU Botāniskā dārza eksperti apkopojuši 10 interesantus un, iespējams, mazāk zināmus faktus par dālijām.
LU Botāniskā dārza ekspozīcijā apskatāmas ap 300 šķirņu dālijas, pārstāvot visas grupas. Kolekcijā iekļautas šķirnes, kas radītas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, ASV, Kanādā, Japānā un citviet pasaulē.
Dālijas nespēj sintezēt zilo pigmentu, tāpēc tās ir sastopamas visās citās varavīksnes krāsās, izņemot zilo.
Dālijas nosauktas zviedru botāniķa un Lienneja audzēkņa Andersa Dāla vārdā.
Mūsdienās ir pazīstamas 42 dāliju sugas, un reģistrētas vairāk nekā 60 tūkstošu šķirņu, kuras pēc ziedu krāsas un formas iedalās 14 grupās.
Savvaļā dālijas sastopamas Centrālamerikā, kur tās aug kā daudzgadīgi lakstaugi.
Dāliju ziedu izmēri ir ļoti dažādi – no 5 līdz pat 30 cm diametrā.
1789. gadā no Mehiko Botāniskā dārza uz Madrides Karalisko botānisko dārzu tika nosūtītas dāliju sēklas. Tiek uzskatīts, ka tieši tajā gadā Eiropā uzziedēja pirmā dālija.
Dālijām ir ļoti daudz hromosomu, tāpēc tām ir tik plaša krāsu un formu dažādība, un tās viegli krustojas, veidojot jaunas šķirnes.
Dālijas aug no gumiem – sakņu pārveidnēm, kurās uzkrājas rezerves barības vielas.
Gumu lielums un forma dažādām dāliju šķirnēm var būt ļoti atšķirīgs, un ne vienmēr liela auguma dālijām ir lielākie gumi.
Dālijas zieds patiesībā ir ziedkopa, kas sastāv no stobrziediem un mēlziediem. Stobrziedi izvietoti ziedkopas centrā, bet mēlziedi tās ārmalās.
