Apgāžam mītu: rabarberus var ēst arī pēc Jāņiem

"Visu laiku ir jāēd jaunie rabarberu dzinumi. Nav jau tā, ka 24. jūnija vēl var ēst rabarberu, bet 25. jūnijā vairs ne. Tas jau nav pēc tāda pulksteņa laika. Rabarberiem nedrīkst ļaut izziedēt. Visu laiku, pat ja neēdam rabarberus katru dienu, vecie kāti ir jāizrauj, lai aug jauni un svaigi dzinumi. Jaunajos svaigajos dzinumos nekā kaitīga nav," stāsta "Zutiņu" saimniece Rūta Beirote un aicina rabarberus droši ēst visu vasaru.

Jāņi tiešām nav strikta robežlīnija, pēc kuras rabarberi tūlīt kļūst kaitīgi. Izšķirošais rādītājs ir tas, vai zaļie kāti ir pārauguši un kļuvuši kokaini.

"Ja ēdīs tādus kātus, kas ir kā ar zāģi zāģējami, tie būs kaitīgi. Visa sūreņu dzimta, pie kuras pieder arī rabarberi un skābenes, uzkrāj skābeņskābes sāļus kristāliņu veidā," savulaik skaidroja farmācijas doktore, profesore Vija Eniņa portālam "lsm.lv" un piebilda: "Mazie kristāliņi, nonākot cilvēka ķermenī, var, piemēram, veicināt nierakmeņu veidošanos."

Kamēr rabarbera kāts vēl ir maigs, mīksts, tikko sācis savu veģetāciju un neko kaitīgu savās šūnās nav uzkrājis, to var ēst droši un visu vasaru var turpināt cept rabarberu kūkas, vārīt ķīseli un rabarberu ievārījumu.

Portālā "tv3.lv" ir dažādas receptes, ko var pagatavot no rabarbera – sākot no ierastajām kūkām un plātsmaizēm līdz pat rabarberu zupai ar frikadelēm.

Fakti par rabarberiem

• Sākotnēji rabarberu izcelsmes vieta bija Austrumāzija, kur tos tūkstošiem gadu garumā izmantoja kā ārstniecības augu.
• Vārds "rabarbers" cēlies no latīņu valodas vārda rhabarbarum, kas tulkojumā nozīmē "barbaru sakne" jeb "svešzemju sakne".
• Eiropā pirmo reizi tika ieviesta 16. gadsimta sākumā.
• Vācijā rabarberus kultivēja kopš 19. gadsimta vidus.
• Amerikāņi rabarberu 1947. gadā klasificēja par augli, jo to plaši izmanto kulinārijā, īpaši konditorejā – tātad auglis.
• Latvijā rabarberus sāka ēst 19. gadsimta otrajā pusē.