"Tas nav lēts prieks" – pašvaldības cīņā ar Spānijas kailgliemežiem cer uz valsts atbalstu
Spānijas kailgliemezis šovasar krietni papostīja Latvijas dārzus un laukus. Tagad tā iekļaušana invazīvo sugu sarakstā nonākusi publiskajā apspriešanā. Kādas pārmaiņas tas varētu nest un vai tas palīdzēs ierobežot kaitēkļa izplatību?
Spānijas kailgliemezis atbilst visiem invazīvās sugas kritērijiem. Tas vairojas savvaļā, apdraud dabiskos biotopus, rada ekonomiskus zaudējumus un var radīt riskus cilvēku un mājdzīvnieku veselībai.
Līdzīgi kā citās pašvaldībās arī Ādažu novadā šis bijis izaicinošs gads, kur pret Spānijas kailgliemezi nācies cīnīties dažādos veidos – no slazdu akcijām iedzīvotājiem līdz speciāla konteinera izvietošanai gliemežu savākšanai. Pašvaldībā atzīst – prieks, ka kaitēkļa iekļaušana invazīvo sugu sarakstā beidzot virzās uz priekšu, taču tas jau bija jādara pirms vairākiem gadiem.
"Tas būtu brīnišķīgi, ja valstiskā mērogā mēs varētu saņemt šo te atbalstu, jo šie te limacīdi nav lēts prieks, jo arī mēs, kā pašvaldība, esam strādājuši un iekļāvuši nākamā gada budžetā šo te līdzekli, lai varētu veikt apkarošanas pasākumus. Nenoliegšu, tiešām nav lēti, un esam jau sagatavojušies pavasara sezonai, apzināt, kurš šis Spānijas kailgliemezis ir visvairāk, lai mēs varam šo te limocīdu piemērot."
Tāpat būtiski būtu kontrolēt stādu ievešanu uz robežām, norāda vides inženiere. Pašvaldība arī sagatavojusi savus priekšlikumus publiskajai apspriešanai, piemēram, par vienotas sistēmas izveidi gliemežu utilizēšanai, jo Ministru kabineta noteikumos šādas kārtības pašlaik nav, un arī citās pašvaldībās nav vienota redzējuma, kā ar kaitēkli cīnīties.
"Nu vēlētos, lai tas būtu valstiskā līmenī vairāk, nevis ar tik lielu atbildību uz pašvaldībām, kur mums pašiem izlemt, kā rīkoties, kā utilizēt, kā ierobežot, un var pat būt, ka šķiet, ka nevajag to darīt, tas nav tā obligāti darīt."
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsver – noteikumu pielikumā būtiska daļa atbildības ir paredzēta tieši pašvaldībām.
"Īpašniekam galvenais ir nepieļaut tālāku izplatīšanos, un pašvaldībām, savukārt, ir uzskaitīti gan pasākumi, kurus viņi var piemērot, gan jau konkrētas metodes, kā ierobežot šo gliemezi, gan arī informatīvie pasākumi, gan izglītojoši pasākumi, gan, teiksim, tāds veids, kā pašvaldības var reklamēt brīvas zonas no gliemeža, kas varētu būt instruments, kā tūristus piesaistīt vai vispār piesaistīt uzmanību konkrētai vietai."
Ideja par brīvo zonu reklamēšanu un aktualizēšanu radusies Spānijas kailgliemežu grupas iniciatoriem, kuri tiešsaistē tikās ar ministriju vēl pirms noteikumu izstrādes. Tāpat viens no viņu priekšlikumiem bija iekļaut, ka kaitēkļus var utalizēt arī bez ķīmiskie līdzekļi. Taču idejas un ierosinājumi vēl ir daudz.
"Tas varētu būt viens no būtiskajiem jautājumiem, kurš varbūt varētu noteikumos šādā vai citā veidā parādīties, kas ir pašvaldību iesaiste tīri kā plānošana, teiksim, gliemežu invāzijas un gliemežu atbrīvošanas stratēģijas vai attīstības plānošana pa reģioniem."
Noteikumu projekta publiskā apspriešana ilgs līdz trešdienai, 8. oktobrim. Pēc tam ministrija izvērtēs priekšlikumus un, ja nepieciešams, veiks korekcijas. Ja valdība projektu apstiprinās, Spānijas kailgliemezis beidzot tiks iekļauts invazīvo sugu sarakstā.
Tas gan nenozīmē, ka kaitēkli varēs pilnībā izskaust – visticamāk, to nevarēs vairs nekad, norāda VARAM. Tomēr tas ļaus ierobežot tālāku izplatību un samazināt jau esošās populācijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
