Laiks sagatavot zemenes nākamā gada ražai

Augustā ne tikai apkopj zemeņu stādus, stāda jaunus, mēslo, bet arī domā par slimību profilaksi.

Zemeņu stādījumu kopšana

Pēc zemeņu noražošanas, zemeņu stādījumā veic zemeņu stīgu apgriešanu, ravēšanu un augsnes irdināšanu. Augsnes irdināšanu (rušināšanu) veic sekli – lai netraumētu zemeņu sakņu sistēmu. Zemeņu sakņu sistēma atrodas augsnes virskārtā. Tuvāk zemeņu ceram, zemenes rušina 2 – 3 cm dziļumā, tālāk no cera 6 – 8 cm dziļumā. Augsnes rušināšanu zemeņu stādījumā turpina līdz septembrim. Rušināšanas laikā tiek veicināta gaisa apmaiņa pie zemeņu saknēm un izravētas nezāles.

Vai zemenēm jāgriež lapas?

Ja zemeņu stādījumā izplatījušās zemeņu lapu slimības – pelēkā puve vai zemeņu ērcē, augusta sākumā vēlams veikt zemeņu lapu apgriešanu. Agrajām zemeņu šķirnēm, zemeņu lapu apgriešanu vajadzēja veikt jau tūlīt pēc to noražošanas, lai netraucētu nākamā gada ražas ieriešanos.

Svarīgi atcerēties, ka zemeņu lapojumam līdz ziemai labi jāsaaug, tādējādi nepazemināsies augu ziemcietība. Ja zemeņu lapas izskatās veselas, tad zemeņu lapu apgriešanu neveic. Ja konstatējat zemeņu ērču bojājumus – zemeņu lapas jāgriež pēc iespējas zemāk. Lapu apgriešanu neveic karstā laikā, lai mazinātu augu stresu. Bojātās zemeņu lapas no zemeņu stādījuma aizvāc un noteikti neliek kompostā.

Pēc zemeņu stādu apgriešanas, zemeņu stādījums jālaista ar aprēķinu 20 – 30 l ūdens uz 1 m2.

Zemeņu stādu stādīšana

Zemenes var stādīt no agra pavasara līdz rudenim, ja vien iesakņošanās laikā nodrošina vajadzīgo mitrumu. Stādīšanai der tikai veselīgi zemeņu stādi ar labi attīstītu, sazarotu sakņu sistēmu.

Kā var zināt vai esat izvēlējušies labu stādu? Labam zemeņu stādam ir vairākas pazīmes:

• Stādu saknītēm ir gaiša krāsa;
• Zemeņu sakņu stādu kakliņa vieta – jo lielāks sakņu kakliņa diametrs, jo no zemeņu stāda būs lielāka pirmā raža;
• Labi ir podiņos vai dēstu kasetēs apsakņotie zemeņu stādi, jo, pārstādot šādi audzētus zemeņu stādus, netiek traumēto to sakņu sistēma un tie labāk ieaug.

Zemeņu stādīšana

• Zemenes jāstāda tādā dziļumā, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar augsnes virsmu.
• Īpaši svarīgi atcerēties, ka zemeņu stādus nedrīkst iestādīt ne par dziļu, ne par seklu, jo tad augi nīkuļos uz nespēs sagatavoties ziemošanai.
• Stādot zemeņu stādus, ir svarīgi, lai stādīšanas laikā zemeņu saknītes iestādītu taisni un tās nebūtu saliektas.
• Vispirms zemeņu saknes apber līdz pusei un piespiež sakņu apakšējai daļai, tad ar augsni piepilda visu bedrīti un stingri piespiež, izveidojot mazu apdobi augu apliešanai.
• Nedrīkst ar augsni apbērt stāda centru, jo tas ir augšanas pumpurs.
• Pēc zemeņu stādu iestādīšanas, jauno zemeņu stādījumu tūlīt aplaista. Intensīvi laista, ja vien to nenodrošina dabas apstākļi, līdz zemeņu stādi iesakņojušies.
• Ja zemenes stādāt jaunā vietā, tad tās vislabāk audzēt vietā, kur pirms tam augušas viengadīgās vasaras puķes, agrie dārzeņi, kāposti, sīpoli, ķiploki, tauriņzieži.

Pirms zemeņu stādīšanas veic augsnes sagatavošanu. Augsni uzrok 25 cm dziļumā, izlasot visas, it īpaši daudzgadīgās nezāles. Zemenēm patiks organiskā mēslojuma iestrāde. Tas var būt granulētais liellopu mēslojums, biohumuss, komposts, sadalījušies kūtsmēsli. Piemērotās devas norādītas uz organisko mēslojumu iepakojumiem.

Zemeņu mēslošana rudenī

Ja zemeņu augi ir veseli, labi attīstīti, ar kuplu aplapojumu, 20 – 30 cm augsti, tad zemeņu stādījums ir labi apgādāts ar visām vajadzīgajām barības vielām.

"Vasaras otrās puses mēslošanas līdzekļos ir mazāk slāpekļa, bet vairāk fosforu un kāliju saturošu savienojumu, kas veicina dzimumu nobriešanu. Mēslošanai piemērotas vēsas un mitras dienas. Ja pieturas karsts un sauss laiks, tad tas jādara agrās rīta un vēlās vakara stundās. Rasa un migla palīdzēs augiem uzņemt barības vielas," iesaka agronomes, bioloģiskās lauksaimniecības speciālistes un biodinamiskās metodes lietpratējas Ārija Rudlapa.

Ja zemeņu stādījumu pārmēslo ar slāpekli rudenī pastāv risks, ka zemeņu stādi būs pārāk kupli, tie nepagūs norūdīties pirms ziemošanas un ziemā var aiziet bojā. Ja konstatējāt, ka slāpeklis ir bijis par daudz, tad to no augsnes var izskalot, augus laistot.

Kaitēkļu profilakse zemeņu stādījumā

Ja vēlies nākamgad iegūt labu zemeņu ražu, ir īstais laiks nodarboties ar slimību profilaksi.

Apsmidzināt (trīs reizes ar nedēļas intervālu) vispirms pret zemeņu ērci, jo tā izraisa lapu nekrozi, stādu iznīkšanu un mazu ogu veidošanos. Apsmidzinot seko, lai šķidrums skartu visas auga vietas.

Ķimikāliju vietā var izmēģināt dabīgus līdzekļus: 300 – 500 g svaigu vai 30 g kaltētu vērmeļu aplej ar 10 litriem karsta ūdens, nostādini 3 – 4 stundas, nokās. Atšķaidi ar ūdeni proporcijā 1:2 un pievieno nedaudz zaļo ziepju.

Vēl pret zemeņu ērci profilaktiski var putināt ar sēra mēslojumu. Vislielāko efektivitāti sēra putināšana dod, ja gaisa temperatūra ir 20 – 25°C.  Ar sēra mēslojumu apkaisa zemenes ar devu 20 – 30 g uz 10 m2.

Jau stādot jauno zemeņu dobi, padomā par augu aizsardzību pret kaitēkļiem un slimībām. Pelēkā puve un miltrasa ir izplatītākās zemeņu slimības. Ar pelēko puvi augi inficējas ziedēšanas laikā. Slimībai labvēlīgi laika apstākļi ir 15 – 20 grādu gaisa temperatūra un mitrums, tāpēc vēlams augus stādīt tālāk vienu no otra un mitrā laikā augsni mitrināt.

Miltrasa izplatās sausā un siltā laikā, to var veicināt pārmērīgs slāpekļa daudzums. Slimības skartiem augiem lapas sačokurojas un ogas ir mazas, pelēcīgas.

Avots: darzaabc.lv; "Dārza kalendārs 2023";