Nacionālā botāniskā dārza akmensdārzā uzziedējis viens no dabas retumiem

Arizēmas (𝘈𝘳𝘪𝘴𝘢𝘦𝘮𝘢 𝘤𝘢𝘯𝘥𝘪𝘥𝘪𝘴𝘴𝘪𝘮𝘶𝘮)  ir āru dzimtas lakstaugi. Ģintī ir ap 200 sugu, kuras izplatītas Himalajos, Dienvidaustrumu Āzijā un Āfrikā.

Arizēmas ir daudzgadīgi augi ar pazemes gumiem un daivainām lapām, kuras sastāv no 3-20 daivām. Uz ziedkāta izvietota vālītes veida ziedkopa, tāpat ka citiem āru dzimtas pārstāvjiem. Ziedkopu sedz pārklāja lapa, kura sugām atšķiras pēc formas: kapuces, spirāles veidā u.c., kā arī pēc krāsas – vienkrāsainas, raibas, svītrainas…

Vairums arizēmu zied vasaras sākumā. Ziedkopa – vālīte ar vīrišķiem vai sievišķiem ziediem, vēlāk uz tās attīstās koši oranžsarkanie augļi ar tumšām apaļām sēklām. Dzīves gaitā arizēmas mēdz mainīt dzimumu: pirmos ziedēšanas gados vālītē ir tikai vīrišķie ziedi, vecākām augam – sievišķie.

Sniegbaltai arizēmai uz 15 cm gara ziedkāta izvietojas ap 10 cm gara ziedkopa, kuru piesedz seglapa ar baltām un rozā svītrām. Atšķirībā no daudzām arizēmu sugām ar cilvēkiem nepatīkamu aromātu, kuras apputeksnē mušas, sniegbaltās arizēmas ziedi smaržo vāji, bet patīkami – acīmredzami, dabā tos apputeksnē nakts taureņi. Daivainas lapas izaug pēc ziedēšanas, tās ir platas un līdz 30 cm garas.

Sākumā uz Eiropu nonāca rozā forma, kura ilgstoši tika pavairota tikai veģetatīvi. 90. gadu sākumā no Ķīnas tika ievestas vairākas citas šīs sugas formas. Uz šo brīdi tiek audzētas sniegbaltās arizēmas rozā, baltā un zaļganā krāsā, kuras, krustojoties, dod starpvariantus.

Sniegbaltās arizēmas aug uz mitrām, mālainām augsnēm. Pieaugušām augam uz guma veidojas vairāki jauni gumiņi, bet vēl 2-3 gadus tos nevar atdalīt no mātesauga, jo tie vēl nespēj dzīvot patstāvīgi.

Turpat blakus šobrīd zied arī sagrieztā arizēma 𝘈𝘳𝘪𝘴𝘢𝘦𝘮𝘢 𝘵𝘰𝘳𝘵𝘶𝘰𝘴𝘶𝘮.