Par brīnumdari Jasmīnu un viņa glīto brālēnu Filadelfu

Kaut gan auga ar minēto vārdu dabā nav, tomēr visi esam dzirdējuši par augu ar nosaukumu vīriešu dzimtē – Jasmīns. Latvijā par Jasmīniem mēdz uzskatīt pavisam citus augus – Filadelfus, iespējams, reibinošās smaržas un nedaudz līdzīgā izskata dēļ, tomēr tie ir divi pavisam dažādi augi ar pilnīgi atšķirīgiem gēniem.

Portāls "tv3.lv" sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem apskatīs to kopīgās un atšķirīgās īpašības.

Smaržu karalis jasmīns

Jasmīns (Jasminum officinale L) ir Olīvu dzimtas augs un pie mums to var audzēt tikai oranžērijās. Vietās, kur Jasmīns aug savvaļā, tas pamatoti tiek dēvēts par "smaržu karali" vai "karalisko ziedu" un uzskatīts par kaislīgas mīlestības simbolu. Leģenda vēsta, ka tieši Jasmīna aromāts palīdzējis Kleopatrai iekarot Marka Antonija sirdi un skaistā Nīlas valdniece pavēlējusi ar Jasmīna eļļu piesūcināt pat sava kuģa buras.

Mūsdienās Jasmīnu pamatā izmanto aromterapijā, kosmētikā, homeopātijā, tautas medicīnā un pat kulinārijā.

Esam pieraduši uzskatīt, ka Jasmīna vērtīgākās sastāvdaļas ir ziedi, bet, izrādās, ka tā saknes var izmantot galvas sāpju, bezmiega ārstēšanai, satiepumu un lūzumu sāpju mazināšanai, kā arī tām piemīt anestezējoša iedarbība. Dažu jasmīna šķirņu saknes tiek izmantotas ļaundabīgu audzēju gadījumos. Ar no jasmīna lapām un ziediem iegūtu eļļu vai pulveri dziedē hapatītu, aknu cirozi, dizentēriju, konjuktivītu, dizentēriju, čūlu, kašķi un citas ādas slimības.

Mums vispazīstamākā, šķiet, ir Zaļā tēja ar Jasmīna ziedlapiņām un tā ir ne vien garšīga, bet arī ļoti vērtīga – uzskata, ka Jasmīnu tējai piemīt liels garīgs spēks.

Tāpat kā visiem iepriekš minētajiem taustāmas formas jasmīna izstrādājumiem, arī tā aromātam piemīt brīnumains spēks – ar to var panākt pilnīgu emocionālo un fizisko relaksāciju. Tas novērš ne vien nervu darbības izsīkuma sindromu garīgas pārslodzes gadījumā, bet arī atvaira sliktas priekšnojautas, gaisina satraukuma sajūtu, bailes, izmisumu, depresiju, attīsta filozofiskas domas un liek pārvērtēt attieksmi pret dzīvi, kā arī ir lielisks līdzeklis tuva cilvēka zaudēšanas, nodevības vai pamestības sajūtu projām virzīšanas gadījumos.

Jasmīna aromāts stimulē galvas smadzeņu darbību, uzlabo asinsriti, palīdz elpošanai un endokrīnās sistēmas pareizai funkcionēšanai, mazina dermatītu, ekzēmu un alerģiskus izsitumus, normalizē iekšējo sekrēcijas dziedzeru darbību, novērš sāpes menstruāciju laikā, mazina iekaisumus un disfunkciju dzimumorgānos.

Tāpat, lietderīgas ir Jasmīnu vannas peldes. Piemēram, grūtniecības laikā tās veicina vieglāku bērna iznēsāšanu, dzemdībās – stimulē dzemdību procesu un atvieglos dzemdību sāpes, pēc dzemdību periodā palīdz mazināt stresu un atjaunot spēkus.

Lai tiktu pie bērniņa, palīdzēs arī Jasmīna erotiskā iedarbība, jo tā aromāts atbrīvo kautrīgos, veicina sapratni starp partneriem, stimulē cilvēka fantāzijas un palīdz otram izrādīt savas patiesās jūtas. Jasmīna ēteriskās eļļas izmantošana masāžā, palielina seksuālo aktivitāti.

Recepte seksuāli pilnvērtīgi ilgas dzīves uzturēšanai (seksologu ieteikums) – Jasmīnu ziedu uzlējums:

1 tējkaroti Jasmīna ziedu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 15 minūtes. Dzer tējas vietā katru vakaru. Jasmīns satur indolu, kas regulē dzimumhormonu veidošanos un palīdz uzturēt pietiekamu seksuālo aktivitāti daudzus gadus. Lai iedarbība būtu patiešām efektīva, to dzer regulāri un ilgstoši (organisms pie šī dzēriena nepierod un atkarību neizraisa).

Nav ieteicams Jasmīna izstrādājumus lietot cilvēkiem, kam ir nosliece uz pazeminātu asinsvadu un muskuļu tonusu, kā rezultātā arteriālais asinsspiediens ir zemāks par fizioloģisko normu, kas cieš no gastrītiem ar pazeminātu skābes līmeni, sirgst ar nieru pataloģiju vai kam novērota individuāla Jasmīna produktu nepanesamība vai alerģija.

Latvijas dārzu jasmīns jeb filadelfs

Filadelfs (Philadelphus L.) ir Hortenziju dzimtas vasarzaļš krūms mērenajās joslās, bet subtropu zonās tas var būt arī mūžzaļš krūms vai pat kā kāpelējoša liāna. Tas krūms, kas aug mūsu pagalmu nostūros un piemājas dārzos un ko ierasti dēvējam par "jasmīnu", patiesībā ir kāda no Filadelfu apzinātajām 65 sugām, kas visdrīzāk nākusi no Ziemeļamerikas vai Austrumāzijas mērenās joslas. Zināms, ka pirmie mēģinājumi kultivēt Filadelfus atklātā gruntī mūsu platuma grādos, sākās 18. gadsimta pirmajā pusē.

Tā kā nav pētniecisku pierādījumu par pie mums augošo filadelfu dziednieciskām īpašībām, nav arī pamata uzskatīt, ka šim augam tādu nav. Katrā ziņā pilnīgi droši ir tas, ka filadeli nav ne indīgi, ne kā citādi kaitīgi cilvēkam bez individuālas šo augu nepanesamības vai alerģijas. Tāpat kā jasmīna, arī filadelfa ziedus droši var kaltēt un gatavot no tiem tējas, vislabāk, kombinējot ar citiem augiem – papildinot zaļo vai melno tēju vai pievienojot citiem vietējo zāļu maisījumiem.

Filadelfs lieliski iederēsies arī pirts rituālos. Vislabāk pirtī izmantot ziedu slotiņas, jo tās būs daudz efektīvākas par vienkāršajām lapu slotiņām. Pareizi žāvējot, Filadelfa ziedu slotiņas var sažāvēt arī ziemas periodam. Tāpat, ziedu slotiņas var uzglabāt saldētavā un izņemt no tās īsi pirms pēršanās – aromāts būs tikpat reibinošs kā Filadelfa ziedēšanas laikā vasaras vidū. Pēršanās ar šādu slotiņu, būs lielisks ierocis cīņā ar bezmiegu.

Parīvējot zem ūdens strūklas filadelfa lapas vai ziedus, tie darbojas kā ziepes, maigi nomazgājot ķermeni un neatņemot tam dabīgās eļļas.

Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šo vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.

Muzejā var atzīmēt arī savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu), uzaicinātajiem viesiem piedāvājot pievienoto vērtību – kultūras programmu.

Tāpat, muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.

Seko aktivitātēm šeit.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.