Pūķa gadam sākoties, iepazīsties ar četrām Latvijas pūķgalvēm – garšaugu, ārstniecības un aizsargājamo augu

Portāls "tv3.lv" sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem apkopos informāciju par pūķgalves auga labajām īpašībām.

Ģints latviskais "pūķgalves" nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé (galva). Latvijā sastopamas četras pūķgalvju sugas – Moldāvijas pūķgalve, Ruiša pūķgalve, Mārsila pūķgalve un Nokarenā pūķgalve. Visā pasaulē reģistrēti aptuveni 40 pūķgalvju sugu veidi.

Moldāvijas pūķgalve

Moldāvijas pūķgalve (Dracocephalum moldavica L.) ir visizplatītākā Latvijā sastopamā pūķgalvju suga. Tas ir viengadīgs lakstaugs, viscaur viegli apmatots 15 – 50 cm garš, ir sastopams divās formās – ar ziliem un baltiem ziediem un izteiktu citrona aromātu.

Savvaļā augošs augs augļus nogatavina augustā – septembrī, bet veikalos nopērkamas arī Moldāvijas pūķgalves sēklas, ko dobēs var sēt no aprīļa beigām līdz maija beigām, kā arī vēlu rudenī, jo tās ir aukstumizturīgas. Šis augs ir ar ļoti plašu pielietojumu – tas ir labs nektāraugs biškopībā, lielisks garšaugs kulinārijā, kā arī vērtīgs ārstniecības augs homeopātijā un tautas medicīnā.

Kulinārijā Moldāvijas pūķgalves lapas un lakstus lieto gan svaigā, gan kaltētā veidā, pievienojot, salātiem, dārzeņu konserviem, izmanto atspirdzinošu dzērienu aromatizēšanai un tomātu skābēšanai.

Tautas medicīnā no Moldāvijas pūķgalves gatavo novārījumus un lieto kā apetīti rosinošu, gremošanas procesu normalizējošu, zobu sāpju remdējošu, pretkrampju, stresa un uztraukumu mazinošu, kā arī spēkus atjaunojošu līdzekli. Kompresēs šo novārījumu var lietot, lai ārstētu reimatismu, galvas sāpes, sasitumus un hematomas. Tāpat, plaši tiek izmantotas Moldāvijas pūķgalves ēteriskās eļļas, kam piemīt antibakteriālas, pretsēnīšu un antioksidantu īpašības. Svaigas Moldāvijas pūķgalves lapas var izmantot strutojošu brūču ārstēšanā, savukārt sēklām ir attīroša, savelkoša un tonizējoša iedarbība.

Nav ieteicams Moldāvijas pūķgalves lietot cilvēkiem ar akūtu gremošanas trakta iekaisumu, grūtniecēm, kā arī šī auga preparātus nevajadzētu lietot maziem bērniem un cilvēkiem, kam tie var radīt individuālu auga sastāvdaļu nepanesamību. Pārdozējot ar Moldāvijas pūķgalves ēterisko eļļu pielietojumu, var rasties nespēks, miegainība, pulsa palēnināšanās, samazināties arteriālais asinsspiediens, kā arī augšējo elpceļu gļotādas apdegums.

Ruiša pūķgalve

Ruiša pūķgalve (Dracocephalum ruyschiana L.) savu nosaukumu ieguvusi par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam (1638–1731). Ruiša pūķgalve ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs, kas nedaudz atgādina Vidusjūras reģiona garšaugu rozmarīnu.

Tai ir stāvs stublājs ar garām, ieritinātu malu lapām, vārpveida sakārtojuma ziediem, kas var būt no violeti zilas līdz gaiši zilai, retāk rožainai nokrāsai. Ruiša pūķgalves savvaļā sastopamas sausos, gaišos priežu mežos un visās Baltijas valstīs tās ir reti un aizsargājami augi.

Ruiša pūķgalvi Latvijas teritorijā pirmoreiz atradis vācbaltiešu ārsts, ceļotājs un botāniķis Eduards Lēmanis (Eduard Lehmann; 1841−1902) un pašlaik Latvijā zināmas ne vairāk kā 10 šīs sugas augšanas vietas. Pazīstamākās ir dabas parki "Ogres Zilie kalni", "Numernes valnis" un "Daugavas loki".

Latvijas Botāniķu biedrība Ruiša pūķgalvi pasludināja par 2020. gada augu, bet pats galvenais, kas jāatceras, ka Latvijā Ruiša pūķgalve ir reta, īpaši aizsargājama suga, ko drīkst iemūžināt atmiņās un fotogrāfijās, bet to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts.

Mārsila pūķgalve un Nokarenā pūķgalve

Mārsila pūķgalve (Dracocephalum thymiflorum L.) un Nokarenā pūķgalve (Dracocephalum nutans L.) abas ir ļoti līdzīgas un  Latvijā diezgan reti sastopami ievazāti (adventīvi) augi, kas pārsvarā aug nelielās grupās dažādās sausās vietās, kā arī uz dzelzceļiem un ir uzskatāmi par nezālēm.

Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šo vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.

Seko aktivitātēm šeit.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.