Pretrunīgi vērtētās, tomēr ārstniecības augi – magones

Magone (Papaver dubium L.) ir viengadīgs magoņu dzimtas lakstaugs, un tās dažādās sugas saskaitāmas pat līdz simtam. Latvijā sastopamas vismaz 5 magoņu šķirnes un 3 no tām aug savvaļā – laukmalās, tīrumos, sējās, ceļmalās, nereti pašas sasējas arī dārzos.

Jāsaka, ka pie mums augošās magones ir gaužām attālas radinieces tām, kuras audzē tālās, siltās zemēs specifiskām vajadzībām un mūsējās prātīgāk izmantot veselības uzlabošanai un nostiprināšanai, nevis bendēšanai.

Latvijā magones zied no jūnijā līdz augustam un veido augļus – sēklu kastītes jeb pogaļas, kuru galā ir drīksnas disks. Sēklām nogatavojoties, sēklu kastītē jeb pogaļā zem drīksnas diska atveras caurumiņi un cilvēku nesavāktās, putnu neapēstās un citas dzīvās radības nepatērētās sēklas izsējas pa vējam.

Visierastākais, kā arī saprotamākais magoņu lietojums ir konditorejā un kulinārijā – diez vai atradīsies daudz cilvēku, kuri ne reizi nav baudījuši smalkmaizīti, kādu cepumu vai radziņu, kas pārkaisīts ar magoņu sēkliņām, vai saldo ēdienu, kurā tās iemaisītas iekšā.

Arī tautas medicīnā tiek izmantotas gan magoņu sēklas, gan ziedlapiņas, tikai tās jāprot pareizi savākt un uzglabāt.

Ziedlapiņas piesardzīgi norauj un liek kaltēties ēnā, tās bieži apgrozot. Izžāvētajām ziedlapiņām ir sarkani – violeta krāsa. Ziedlapiņu sastāvā ir skābes, krāsvielas un taukvielas, alkaloīdi, kā arī minerālvielas, kas ir bagātas ar dzelzi un magniju.

Magones ziedlapiņu uzlējums:

Recepte Nr. 1: ēdamkaroti magones ziedlapiņu aplej ar 500 ml vārīta ūdens un atstāj uz 1 stundu. Lieto 50 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas gastrīta, dizentērijas, sirdsklauvju, bezmiega un pārpūles gadījumos.

Recepte Nr. 2: ēdamkaroti svaigu magones ziedlapiņu un ēdamkaroti medus aplej ar 500 ml degvīna un atstāj 30 dienas ievilkties. Lieto pa 50 ml 1 reizi dienā pārpūles un bezmiega gadījumos.

Savukārt sēklu kastītes jeb pogaļas norauj, kamēr tās vēl pilnībā nav nogatavojušās un ir zaļā krāsā. Arī tās kaltē ēnā.

Sēklu sastāvā ir alkaloīdi, kā arī nenozīmīgs daudzums morfīna, tāpēc tās varētu izraisīt vieglu miegainību. Magoņu sēklas izmantojamas ne vien kulinārijā, bet arī pielietojamas tautas medicīnā:

Recepte: tējkaroti sasmalcinātu magoņu kastīšu jeb pogaļu (ar sēklām) aplej ar 500 ml ūdens un vāra 10 minūtes. Pēc tam atstāj uz 1 stundu nostāvēties un izkāš. Lieto pa 50 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas sirdsklauvju, vēderdobuma sāpju, asa klepus un plaušu tuberkulozes sākuma stadijas gadījumos.

Magones sēklu ekstraktu var lietot asa enterokolīta, hemoroīdu, onkoloģisku saslimšanu, bezmiega un galvassāpju gadījumos.

Ar svaigu magones sulu iesmērē bišu, lapseņu un citu kukaiņu kodienu vietas.

Izsautētas magones lapas un sēklu kastītes jeb pogaļas lieto komprešu veidā, lai mazinātu sasitumu un locītavas sāpes.

Par šo un citiem ārstniecības augiem, kā arī to, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, var uzzināt Farmācijas muzejā, kur tas izdarāms gan individuāli, gan gida pavadībā.

Muzejā arī iespējams atzīmēt savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt ar kultūras programmu, kā svētku pievienoto vērtību.

Tāpat muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, prezentācijām, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.

Seko aktivitātēm "Facebook" un "Instagram".

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv, izmantojot materiālus no interneta resursiem: www.mammadaba.lv, www.fitoterapija.lv, grāmatas: Jānis Arvīds Plaudis "Veselības zālītes", Rīga: Jumava, 2010.