Ēriku dzimtas vērtīgie augi – dzērvenes, mellenes, zilenes un virši

Lielās un sīkās dzērvenes

Dzērvenes lielās (Vaccinium guadripeotalus Gill. L.) un sīkās dzērvenes (Vaccinium mikrocarpum Turcz. L.) ir visizplatītākās dzērveņu sugas Latvijā un tautas valodā tiek dēvētas vienkārši par "purva dzērvenēm". Abas minētās sugas pamatā atšķiras vien ar lapu un ogu izmēriem, citādā ziņā tās ir itin līdzīgas.

Mūžzaļie pundurkrūmi aug mežos un mitros purvos, to vērtīgākā daļa ir ogas, kuru sastāvā ir organiskās skābes, cukuri, askorbīnskābe, kālija hlorīds, dzelzs, kalcijs, magnijs, bārijs, mangāns, niķelis, varš, svins, titāns, sudrabs.

Dzērveņu ogas un to sulu lieto pret saaukstēšanos un paaugstinātas temperatūras mazināšanai. Kopā ar medu ieteicams lietot klepus un angīnas gadījumos.

Bagātīgā sastāva dēļ, dzērvenes ir lielisks palīgs hipovitaminozes, saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā, ārstēšanā. Tautas medicīnā pastāv uzskats, ka, lietojot 2 ēdamkarotes dzērveņu sulas dienā, būs vieglāk atbrīvoties no nierakmeņiem.

Tāpat, ogas plaši izmantojamas dietoterapijā, ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu. Piemēram, ievērojot bezsāls diētu, ēdienam pievienotas dzērvenes aizstās sāls trūkumu un uzlabos ēdiena garšu.

Veselības dzēriena recepte*

Svaigu kartupeļu sulu atstāj 1 stundu slēgtā traukā. Kad nostājusies ciete, šķidrumu nolej un sajauc ar dzērveņu sulu, piejauc cukuru ar vanilīnu, dzer pa 0,25 gl. 3 reizes dienā.

Garšīgās un veselīgās mellenes

Mellenes (Vaccinium myrtillus L.) ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus un ražo tumši zilas ogas, kas satur miecvielas, cukuru, līdz 20 %, organiskās skābes, līdz 7 %, citronskābi, askorbīnskābi, karotīnus, E vitamīnu, minerālvielas – dzelzi un mangānu. Tieši mangāns mellenēs ir vairāk nekā jebkuros citos augļos.

Melleņu ogas lieto akūtu vai hronisku gremošanas trakta iekaisumu, gastrīta, kolīta gadījumos, kā arī urīna nesaturēšanas naktī (dzer ķīseli) un mazasinības ārstēšanai. Tāpat, tās palīdzēs mazināt acu nogurumu, "krēslas aklumu" un uzlabot redzi kopumā.

No melleņu ogām vāra ievārījumus, gatavo ķīseļus, kompotus, spiež sulu, kā arī kaltē.

Melleņu lapiņu tēja ir slavena ar spēju pazemināt cukura līmeni asinīs un veicina žultakmeņu un nierakmeņu sadalīšanos.

Žāvētu melleņu recepte**

Ogas nomazgā, tad novieto uz plātēm, kas apklātas ar papīru, un vairākas dienas žāvē siltā telpā, kur brīvi cirkulē gaiss. Glabā sausā vietā. Lieto pie tējas un zupām.

Veselīgās zilenes

ZILENES (Vaccinium uliginosum L.) ir līdzīgas mellenēm, tikai tām ir augstāki ceri un lielākas ogas gaiši zilā krāsā. Dažkārt zilenes maldīgi tiek uzskatītas par indīgām, jo no tām sāpot galva. Patiesībā, mežā ogojot, galva varētu sāpēt vienīgi no asās vaivariņu smaržas, jo abi šie augi iecienījuši purvus un purvainus mežus – kur zilenes, tur vaivariņi.

Zileņu ogas bagātas ar cukuriem -glikozi, fruktozi, saharozi, organiskām skābēm – citronskābi, ābolskābi, benzolskābi, minerālvielām – dzelzi, mangānu, flavonoīdiem, P un C vitamīnu. Tēlaini izsakoties, zilenes lieto pret organisma vājuma slimībām – cingu, mazasinību, dizentēriju.

Tāpat kā melleņu, arī zileņu ogas var izmantot ievārījumos, džemos, dzērienos un saldajos ēdienos.

Zileņu pastilas recepte***

1 kg zileņu, 600 g cukura, 1 gl. ūdens.

Ogas nomazgā, aplej ar ūdeni, vāra 10 – 20 min. Izberž caur sietu, sajauc ar smalko cukuru, labi sakuļ, novāra līdz vajadzīgajam biezumam un izžāvē uz koka paliktņa.

Mūžzaļie virši

Virši (Calluna vulgaris L.) ir mūžzaļi 30 – 70 cm augsti ēriku dzimtas pundurkrūmi, kas dabā zied vasaras beigās violetiem ziediem. Viršu ziediem piemīt dīvaina, netverama smeldze, kas daudzus rosinājusi uz dzejošanu un melanholisku melodiju radīšanu.

Jāsaka, ka viršu ziedi palīdz ne vien dvēseles nomierināšanai, bet arī nervu sistēmas līdzsvarošanai. Viršu sastāvā ir miecvielas, karotīns, citronskābe, sveķi, taukās eļļas, ciete, mangāns. Tautas medicīnā tos uzlējumus lieto saaukstēšanās un klepus gadījumos, kā arī cīņai ar bezmiegu.

Viršu piedevas recepte****

Arī virši ir garšviela – ja tos pareizi sagatavo. Izmanto kā viršu ziedus, tā arī zariņus, pareizāk sakot, to galotnītes. Izžāvētus un kafijas dzirnaviņās samaltus vai saberztus zariņus pievieno uzkodām, otrajiem ēdieniem.

Par Farmācijas muzeju

Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šiem vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.

Muzejā arī var atzīmēt savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt ar kultūras programmu, kā svētku pievienoto vērtību.

Tāpat, muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.

Seko aktivitātēm šeit.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv, izmantojot materiālus no interneta resursiem: www.wikipedia.org, www.dzivei.lv, no grāmatas: Jānis Arvīds Plaudis "Veselības zālītes", Rīga: Jumava, 2010.

*Recepte (Jānis Arvīds Plaudis "Veselības zālītes", Rīga: Jumava, 2010., 53. lpp.);

**Recepte (Jānis Arvīds Plaudis "Veselības zālītes", Rīga: Jumava, 2010., 109. lpp.);

***Recepte (Jānis Arvīds Plaudis "Veselības zālītes", Rīga: Jumava, 2010., 205. lpp.);

****Recepte (Jānis Arvīds Plaudis "Veselības zālītes", Rīga: Jumava, 2010., 189. lpp.).