Varenie ozoli un to vērtīgās zīles

Parastais ozols (Quercus robur- L.) ir dižskābāržu dzimtas ozolu ģints koku suga un ir vienīgā, kura Latvijā sastopama savvaļā. Plašajā pasaulē apzinātas aptuveni 470 – 530 gan mūžzaļu, gan vasarzaļu šo koku un krūmu sugas. Mums tik pazīstamā ozola augļi ir tā rieksti, kurus sauc par zīlēm jeb ozolzīlēm.

Teju vai katrs zina par ozola varenību mūsu tautas dzīvesziņā, nozīmīgumu tautsaimniecībā, neaizstājamību praktiskās lietās un varētu šķist – ko gan vēl jaunu iespējams par šo koku pateikt? Zināms, ka ozola koksne ir augstvērtīgs kokmateriāls, miza un lapas – lielisks tautas medicīnas līdzeklis. Zīles?

Pirmais, kas nāk prātā par tām – gardums dzīvniekiem, kā arī prieks bērniem par pagatavotām krellēm un ķiņķēziņiem skolas rudens izstādei. Tomēr, zīļu izstrādājumi ir arī ļoti vērtīgi ārstniecības un uztura produkti cilvēka veselības stiprināšanai. Ozolzīles bagātīgi satur olbaltumvielas, taukus, minerālsāļus, miecvielas, ābolu skābi.

Daudzu tautu kultūrās sastopamas receptes, pēc kurām no ozola zīlēm var iegūt neparastus gardumus, tomēr, ja to mēģināsim pagatavot no pie mums augošo ozolu zīlēm, nāksies piedzīvot pamatīgu vilšanos, jo mūsu zīles ir daudz rūgtākas, nekā, piemēram, Polijā vai Vācijā augošo ozolu augļi.

Tomēr, arī mūsu senās receptes vēsta par visai plašu ozolzīļu pielietojumu cilvēku uzturā. Ja dzīvniekiem zīles svaigā veidā ir pilnīgi nekaitīgas, tad cilvēki tās var lietot tikai termiski apstrādātas, jo tikai karsējot panākama zīlēs esošo cilvēkam indīgo vielu bojāeja.

Lai saprastu, kā tieši izmantojamas ozolzīles uzturā, piedāvājam ieskatīties Jāņa Arvīda Plauža apkopojumā "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija" (Apgāds "Jumava", 2010., 122. – 123. lpp.), kur lasāms: "Ienākošās zīles žāvē metāla traukos uz lēnas uguns, visu laiku apmaisot, pēc tam noloba, grauzdē (bet tā, lai nesāktu kūpēt) un smalki saberž vai samaļ". Agrākos laikos no šādiem miltiem senie latvieši esot gatavojuši ne vien dažādus dzērienus, bet vārījuši arī putras, cepuši maizi un pat pankūkas.

Arī mēs varam izmēģināt dažas receptes no jau pieminētā Jāņa Arvīda Plauža apkopojuma "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija":

Zīļu kafija

"Lai samaltu kafijai, zīles, tikko vāktas, tūliņ arī jānoloba un jāsagrauzdē uz pannas cepeškrāsnī – kamēr nesāk svilt un kūpēt; pa laikam jāapmaisa. Kad zīles kļūst arvien brūnākas un pēc izskata atgādina kafijas pupiņas, karsēšanu pārtrauc. Atliek tikai tās samalt kafijas dzirnaviņās. Iegūtajam pulverim ir kafijas smarža. Kafijai uz 1 gl. verdoša ūdens ņem 0,5 tējk. pulvera, dzer pa 0,33 gl. 3 reizes dienā."

Farmācijas doktore Helēna Rubīna, papildus iepriekš minētajam, iesaka zīles vispirms 3 stundas vārīt pienā uz lēnas uguns.

Jāsaka, ka šāda "kafija" nebūs gluži tas pats, kas kafija mūsdienu izpratnē. Zīļu kafiju lieto kā ārstniecības līdzekli mazasinības, nervozitātes, nespēka, rahīta, caurejas, hronisku zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kā arī bronhīta, skrofulozes un citu plaušu slimību ārstēšanai (tad "kafijai" pievienojams arī medus).

Zīļu pankūkas

Nomizotas zīles 2 diennaktis mērcē ūdenī, ko maina 3 – 4 reizes dienā. Pēc tam, zīles nokāš, ieber emaljētā traukā, pārlej ar ūdeni attiecībā 1:2 un uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Izslēdz liesmu, ļauj zīlēm atdzist līdz 30 – 40 °C. Ņem ārā no ūdens un, neļaujot nožūt, maļ gaļas maļamajā mašīnā. Samalto masu izklāj plānā slānī uz plakanas virsmas un izžāvē. Pēc tam, sauso masu samaļ kafijas dzirnaviņās. Pēc tam gatavo savu iecienīto pankūku mīklu, kviešu miltus papildinot ar zīļu miltiem attiecībā 1:2 (viena daļa zīļu milti, divas daļas kviešu milti). Cep pankūkas un pasniedz ierastā veidā.

Neskatoties uz to, ka šobrīd visiem galvās pavasaris un par rudens veltēm vēl it nemaz negribas domāt, tomēr allaž der paturēt prātā atziņu par ratu kalšanu ziemā un ragavu darināšanu vasarā.

Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šo vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.

Muzejā arī var atzīmēt savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt ar kultūras programmu, kā svētku pievienoto vērtību.

Tāpat, muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.

Seko aktivitātēm šeit.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.

Visi raksti, kas tapuši sadarbībā ar Farmācijas muzeju šeit.