Kopīgais un atšķirīgais piparmētrām un brūkleņu mētrām

Mētras (Mentha L.) ir lūpziežu ģints augi, kurā apzinātas ir vismaz 26 sugas, bet, tā kā dabā notiek nepārtraukta starpsugu krustošanās, ir zināmas aptuveni 15 hibrīdsugas. Jāsaka, ka mētru nosaukumos var viegli apmaldīties – kruzuļainā krūzmētra, matainā mētra, Ēģiptes mētra, garlapu, blusu, cirtainā, bišu, tīruma, staltā garlapu un vēl daudzas citas.

Bieži vien vienai mētrai ir vairāki nosaukumi. Citronmētru sauc arī par bišu mētru un ārstniecības melisu. Neskatoties uz to, ka mūsdienās, visbiežāk mazdārziņos, var meklēt arī neparastas, cilvēku radītas mētru šķirnes – apelsīnu, zemeņu, banānu, ananasu, šokolādes, ābolu, ingvera, safjāna un citas mētras, pastāstīsim par tradicionālajām, Latvijā teju vai katrā pļavā un mežā sastopamajām mētrām.

Portāls "tv3.lv" sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem apskatīs kopīgo un atšķirīgo piparmētrām un brūkleņu mētrām.

Piparmētra

Piparmētra (Mentha piperita L.) ir mums vispazīstamākā un saprotamākā mētru suga. Klasiskā izpratnē piparmētra upes jeb ūdens mētras un krūzmētras krustojums. Patiesībā, mētru suga ir ļoti mainīga, līdz ar to, arī piparmētrām ir neskaitāmas variācijas. Droši var apgalvot, ka šobrīd ir vairāk nekā 100 piparmētru šķirņu un tās visas ir vienlīdz vērtīgas.

Jānis Arvīds Plaudis apkopojumā "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija" (Apgāds "Jumava", 2010) par piparmētru raksta: "Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, kas no dārziem vietām iesniedzas ārpusē, uz ilgāku vai īsāku laiku kļūstot par savvaļas augiem." Šis apgalvojums liek maliet pasmaidīt, jo visdrīzāk mētras no savvaļas iedzīvojušās mūsu dārzos, kuros ļaujam tām palikt brīnišķīgā aromāta un dziedniecisko īpašību dēļ.

Piparmētru sastāvā ir nozīmīgas ēteriskās eļļas un mentols, kas plaši tiek pielietots kosmētikā, higiēnas precēs, dziedniecībā, pārtikas precēs un daudz kur citur. Pateicoties mentolam, piparmētru lapām ir atvēsinoša garša un, pievienojot nelielos daudzumos jaunās galotnītes vai lapas (vienalga svaigas vai kaltētas) salātiem, zupām, mērcēm, kompotiem, varam uzlabot savu ēdienkarti.

Ārstniecības tējām un novārījumiem, piparmētru lapas ievāc, kamēr vēl nav ziedu. Agrāk vienīgais optimālais veids to uzglabāšanai ziemai, bija kaltēšana, taču mūsdienās iespējams realizēt arī sasaldēšanas metodi.

Ja izvēle krīt uz kaltēšanu, tad savāktās lapas būtu jākaltē 35 °C temperatūrā, caurvējā, līdz tās kļūst sausas, bet ne ilgāk. Jāuzglabā slēgtā, vislabāk dabīga materiāla traukā. Ja sakaltēta piparmētra būs nedaudz zaudējusi savu mentola aromātu, tad to vislabāk var saglabāt, piparmētras sasaldējot. Lapiņas un zariņus salasa, sausus saliek kastītē un noglabā saldētavā. Ziemā var paņemt tieši tik lapiņu, cik nepieciešams ieplānotajam pielietojumam.

Piparmētru lapu tēju lieto saaukstēšanās, gremošanas traucējumu, vemšanas, nervozitātes, veģetoneirozes, neiralģijas gadījumos jeb "citiem vārdiem, piparmētras ar savu mentola smaržu ir nervu labākais draugs. Tas mazina nelabu dūšu, ja jābrauc ar kuģi, lidmašīnu vai citu transportlīdzekli." – tā Jānis Arvīds Plaudis apkopojumā "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija". Turpat, lasāmas arī vairākas Jāņa Arvīda Plauža ieteiktas receptes. Lūk, dažas no tām:

• Nervu tēja

Pa 1 tējkarotei žāvētu piparmētru lapu un baldriāna sakņu pārlej ar verdošu ūdeni, atstāj tumsā 1 h ievilkties, ieņem pa 1 ēdamkarotei dienā pirms ēšanas un gulētiešanas.

• Medus un piena dzēriens ar piparmētru novārījumu

1 olas dzeltenumu saputo ar 1 ēdamkaroti cukura un, nepārtraukti maisot, pievieno 0,5 glāzi karsta piena, 3 ēdamkarotes medus un 2 glāzes piparmētru novārījuma. Pasniedz vēsu.

Nav ieteicams piparmētru uzturā lietot cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu kam novērota individuāla produktu ar mentolu nepanesamība vai alerģija.

Otra populārākā asociācija ir brūkleņu mētra

Brūkleņu mētra (Vaccinium vitis-idaea L.) – daudzgadīgs, mūžzaļš ēriku dzimtas sīkkrūms, garumā 5-20 cm, zied jūnijā, auglis – sarkana, sulīga oga (Ø ap 1 cm), nogatavojas jūlija beigās, augustā.

Brūkleņu ogas satur organiskās skābes (citronskābi, ābolskābi, benzoskābi, skābeņskābi, etiķskābi u.c.), karotīnus, cukurus, minerālvielas un ļoti daudz mangāna.

Savukārt brūklenes lapu un vasu sastāvā ir glikozīdu arbutīns, gallusskābe, elagskābe, hīnskābe, vīnskābe, ursolskābe, tanīns, askorbīnskābe, mangāns un tām piemīt antiseptiska, pretiekaisuma, dezinficējoša, savelkoša un urīndzenoša iedarbība.

Tautas medicīnā brūkleņu ogas lieto pret hipertensiju, aterosklerozi, gastrītu ar pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā.

Ogu tēju izmanto cukura diabēta sākumstadijā, redzes asuma uzlabošanai, gremošanas orgānu darbības veicināšanai.

Lapu un vasu novārījumu un uzlējumu lieto nieru un urīnpūšļa iekaisumu gadījumos, urīnakmeņu un žultsakmeņu šķīdināšanai, kā arī tas būs lielisks līdzeklis pret caureju.

No brūklenēm var gatavot ievārījumus, morsus, sulas, tējas, izmantot kulinārijā, konditorejā un lietot svaigā veidā. Piemēram, cilvēkam, kurš vēlas atbrīvoties no urīnpūšļa akmeņiem, ieteicams veikt "brūkleņu kūri", apēdot pus glāzi svaigu brūkleņu dienā. Kopumā brūkleņu ēdieni un dzērieni ir lielisks vitamīnu avots, īpaši novājinātam organismam.

Nenokavē! Brūkleņu vasas, jāpaspēj salasīt agrā pavasarī, kad sniegs tikko sāk atkāpties (pirms ziedu veidošanās sākuma). Ja tās tiek lasītas vēlāk, mētras kaltējot paliek melnas, pazaudē savu zaļo krāsu.

Nav ieteicams! Brūkleņu vasas nedrīkst lietot ilgstoši un lielās devās – tas izraisīt aknu kairinājumu, anēmiju, nespēku. Brūklenes uzturā lietot nevajadzētu cilvēkiem, kam novērota individuāla šī auga un tā izstrādājumu nepanesamība vai alerģija.

Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šiem vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.

Muzejā var atzīmēt arī savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu), uzaicinātajiem viesiem piedāvājot pievienoto vērtību – kultūras programmu.

Tāpat, muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.

Seko aktivitātēm šeit. 

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.