Ielūkojamies Farmācijas muzeja kosmētikas vēstures krājumos
Kosmētika (no grieķu valodas – kosmetikós) ir izrotāšana jeb izdaiļošanas māksla. Portāls "tv3.lv" ielūkojās Farmācijas muzeja krājumos, kur vairākās ekspozīcijas vitrīnās apskatāma 20. gadsimta 20. – 60. gadu kosmētikas priekšmeti.
Kosmētikas vēsture meklējama Senajā Ēģiptē, Senajā Romā un Grieķijā. Lai uzlabotu izskatu, pasargātu ādu no karstuma un vēja, saglabātu to maigu un gludu, izstrādāja dabiskos ādas kopšanas līdzekļus, izmantojot produktus, kas pieejami dabā – olīveļļu, strausu olas, ēteriskās eļļas no garšaugiem un augiem, pienu, medu, bišu vasku, sāli, mālus.
Kosmētikas vēsture
16. gadsimta skaistuma standarti veicināja dekoratīvās kosmētikas intensīvu lietošanu, kuras sastāvā iekļāva arī kaitīgas vielas, piemēram, acu ēnām un zīmuļiem – svinu, ādas balināšanai – balto svinu, arsēnu, etiķi, dažādus toksīnus.
Tikai 19. gadsimtā sāka pētīt kosmētikas sastāva negatīvo ietekmi uz veselību un jau 20. gadsimta sākumā notika atgriešanās pie dabīgās kosmētikas. Mūsdienīgas skropstu tušas pārdošanā pirmo reizi parādījās 1913. gadā, divus gadus vēlāk, 1915. gadā – lūpu krāsas un vēl pēc diviem gadiem – 1917. gadā iegādāties varēja arī nagu lakas.
Gadsimtiem ilgi sievietes centās padarīt savu ādu gaišāku, taču pagājušā gadsimta 20. gados populārs kļuva iedegums, tāpēc kosmētikas līdzekļiem sāka pievienot dažādas piedevas. "E" vitamīns krēmu sastāvā bija viens no pirmajiem produktiem, kuru izmantoja kā ādu nomierinošu līdzekli.
Ārstnieciskā kosmētika
Tikai 20. gadsimta otrajā pusē sāka attīstīties ārstnieciskās kosmētikas nozare. Ārstnieciskās kosmētikas sastāvā izmantoja vitamīnus, minerālus, ādu nomierinošus, organismu spēcinošus līdzekļus un nepieļāva ķīmisko savienojumu – kancerogēnu vielu, parabēnu, sulfātu, ģenētiski modificētu produktu, formaldohīdu, tiklozāna, organisko halogēnu savienojumus, ftalātus, silikonu, mikroplastmasu un visu citu, kas varētu izraisīt draudus veselībai.
Ierasts, ka uz aptieku lielākoties dodamies pēc medikamentiem, bet gandrīz katrs zina, ka tajās pieejams arī visai plašs kosmētikas klāsts. Arī vēsturiski aptiekās tirgoja krēmus, pūderus, vaigu sārtumus un citus produktus, par ko pārliecināties var, apmeklējot Farmācijas muzeju, kur vairākās ekspozīcijas vitrīnās apskatāma 20. gadsimta 20. – 60. gadu kosmētikas priekšmeti.
Tāpat kā mūsdienās, arī tolaik, aptiekās nopērkamā kosmētika tika rūpīgi pārbaudīta, piemēram, skaistuma pūdera "Zilais gulbis" ražošanai bija nepieciešama Farmācijas Pārvaldes atļauja.
Līdzekli pret sviedriem un nepatīkamu sviedru smaku "Arkol" pildīja pudelēs "Ķīmiski farmaceitiskā laboratorija Arko" un atļauju izsniedza Farmācijas valde.
Uz matu kopšanas līdzekļa "Dadžu eļļa" rakstīts, ka tā piešķir matiem dabisku spodrumu, spēcina un veicina matu augšanu. Vienā no vitrīnām aplūkojams arī krāšņs manikīra piederumu komplekts gliemežvāka formā, kur uz samta pamatnes padziļinājumos izvietoti 12 vācu firmas "Stabo Solingen" manikīra piederumi.
Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šiem vai citiem vēsturiskiem kosmētikas līdzekļiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.
Muzejā var atzīmēt arī savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt arī ar kultūras programmu.
Tāpat, muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.
Seko aktivitātēm šeit.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
