Tūju dzīvžoga dzeltēšanas iemesli un ieteikumi to risināšanai
Neraugoties uz plašo augu izvēli, tūju dzīvžogi un apstādījumi ir vieni no populārākajiem dārzā. Tūju dzīvžogs sniedz necaurredzamu, zaļu, pietiekami dabisku norobežojumu visa gada garumā. Tūjas ir mazprasīgs augs. Vai un kad būtu jāuztraucas, ja tūju dzīvžogs sāk dzeltēt?
"Rudenī dzeltē visi skujeņi, un tas ir normāli, bet dzeltēšanai ir dažādi iemesli. Svarīgi tos atšķirt, lai saprastu ir vai nav vērts satraukties," stāsta Anita Bandere "Instagram" blogā @anita.bandere un apskata izplatītākos iemeslus, kāpēc tūjas dzeltē.
Nepietiekams mitrums
Šis ir ļoti izplatīts iemesls. "Cilvēkiem liekas, ka viņi spēs tūjas saliet pietiekamā daudzumā paši, neizmantojot automātisko laistīšanu. Bet no pieredzes varu teikt, ka tas nav iespējams, nevar paļauties uz sevi," skaidro A. Bandere.
Nepietiekama laistīšana var radīt neatgriezeniskas sekas. Tiek novājināta auga imunitāte, un tie kļūst uzņēmīgi pret slimībām.
Risinājums – regulāra laistīšana no pavasara līdz vēlam rudenim.
Pārstādīšana
Nevienam augam nepatīk pārstādīšana it sevišķi, ja saknes nav sagatavotas (atdurts sakņu kamols iepriekšējos gados).
Pārstādīšana ir stress.
"Lai tūja labi ieaugtu, jāievēro priekšnoteikumi. Jāsagatavo pareizā stādīšanas bedre, piemērota augsne. Jo lielāks augs, jo tam grūtāk ieaugt. Dzeltēšana var būt pat gadu pēc iestādīšana," stāsta A. Bandere.
IETEIKUMS: Jau stādīšanas bedrē ieteicams iebērt mikrobioloģisko līdzekli "Biomikss" (speciāli skujeņiem). Kad stabili iestāsies pavasaris skujeņus der apsmidzināt ar līdzekli "Vitmīns".
"Podiņos audzētās tūjas var stādīt visas sezonas garumā, no pavasara līdz vēlam rudenim. Ja izvēlaties stādīt tūjas, kas audzētas uz lauka, ar brīvu sakņu kamolu, tad stādiet pavasara un rudens mēnešos," savulaik portālam "tv3.lv" jau stāstīja "Dreiliņu stādi" vadītāja Inguna Švāne-Podniece.
Stādīšanas vietas
Neviens dzīvžogs nepanes lieku koku tuvu. Jo lielāks koks, jo tam lielākas saknes. Tās paņem apkārt esošās barības vielas un ūdeni, kā arī aizsedz saules gaismu.
Nedrīkst aizmirst arī par gruntsūdeņiem, gaisa temperatūru (ilgstošs karstums), augsnes kvalitāti un skābuma līmenis.
IETEIKUMS: Izvairieties augus stādīt zem liekiem kokiem un zemās vietās. Augiem nepatīk, ja pie saknēm stāv ūdens.
"Dreiļiņu stādi" vadītāja I. Švāne-Podniece iesaka: "Stādīšanas tranšejai jābūt vismaz 60 cm platai un tik pat dziļai. Attālums jābūt 60 – 80 cm. Augsnei pirms stādīšanas jābūt mitrai. Auglīga melnzeme jāsajauc ar smilti un skābu kūdru. Sakņu kakls jāatstāj zemes līmenī vai virs zemes." Citus padomus, kas jāievēro stādot tūjas, atradīsi šeit.
Slimības un kaitēkļi
Vieni no izplatītākajām kaitēkļiem ir maijvaboļu kāpuri. Tie apgrauž tūju saknes, kas rada bojājumus kokam.
"Ar slimībām ir daudz sarežģītāk, jo pēdējos gados to dažādība un izplatība ir pastiprinājusies. Slimību klātbūtni ir noteikt daudz grūtāk un pilnīgi drošu atbildi par augu situāciju var dot tikai pārbaudes laboratorijā," iesaka A. Bandere.
IETEIKUMS: Valsts augu aizsardzības dienestā nodot auga daļas uz analīzēm. Tā jūs iegūsiet pēc iespējas precīzāku problēmas cēloni un varēsiet atrast pareizo risinājumu.
Kādi risinājumi ir tūju dzīvžogu saimniekiem, kuriem ir suns un kā tās pasargāt no suņu "vēstulēm", atradīsi šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
