Viss, kas tev jāzina par miķelītēm jeb ziemasterēm

Savvaļā ziemasteres sastopamas Eiropā, Āzijā, Dienvidāfrikā un Amerikā. Ģintī ir vairāk nekā 600 sugu. "Pie sava latviskā nosaukuma miķelītes, visticamāk, tikušas tādēļ, ka viskrāšņākā to ziedēšana ir ap 29. septembri, kad svinam Miķeļdienu," skaidro A. Jasliņa.

Ziemasteres var iedalīt divās grupās – pavasarī un rudenī ziedošās. Rudenī ziedošās ziemasteres ir 20 līdz 180 cm augstas un to stublāji ir zaraini ar daudziem ziedu sastatiem. Zied no jūlija beigām līdz oktobra beigām.

Audzēšanas nosacījumi

• Miķelīšu audzēšana nav sarežģīta.
• Šo puķu audzēšanai ideāla ir saulaina vai nedaudz noēnota dobe.
• Augsnei jābūt dziļi sastrādātai, irdenai, caurlaidīgai, barības vielām bagātai, neitrālai vai pat viegli sārmainai  (pH 6,507).
• Miķelīšu sakņu sistēma ir kompakta un sekla, tāpēc visas sezonas laikā jārūpējas par vienmērīgas augsnes mitrumu.
• Sausā un vieglākā augsnē vislabāk jutīsies virsāju ziemasteres.
• Konteinerstādus var stādīt visas sezonas laikā.
• Ieteicamais pārstādīšanas un dalīšanas laiks ir ik pēc četriem līdz sešiem gadiem. Ziemasteres jāpārstāda vai jādala, ja krūms saaudzis pārāk blīvs un sācis sliktāk ziedēt.
• Pārstādīšana ir ieteicama pavasarī, kad augs pamodies, bet kamēr laksti nav izauguši gari. "Augu var pārstādīt arī vēlāk, tikai tad laksti jāapgriež un ziedēšana, visticamāk, tajā sezonā izpaliks," skaidro dārzniece.

Pavairošana

"Visvienkāršākais ziemasteru pavairošanas veids ir krūmu dalīšana, bet var pavairot arī ar spraudeņiem vai audzēt no sēklām, tikai tad uz leknu krūmu dobē būs ilgāk jāgaida," skaidro dārzniece A. Jasliņa.

• Ar spraudeņiem pavairo maijā no mēneša vidus līdz jūnija vidum, kamēr augi nav pārkoksnējušies.
• Sprauž zemē.
• Rūpējas par optimālu mitrumu.
• Sargā no tiešiem saules stariem. Straujas augsnes sasilšanas un izžūšanas.

Kopšana

Pavasarī miķelītes mēslo ar komplekso minerālmēslojumu, ja augsne pieticīga, tad jāmēslo vēl kādu reizi arī vasarā.

"Protams, barības vielu papildināšanai var izmantot arī kompostu vai dabisko mēslojumu," skaidro dārzniece.

Slimības un kaitēkļi

Biežākā liga, kas piemeklē miķelītes, bet ne visas, ir dažādas sēnīšu slimības, tādas kā miltrasa, rūsa, lapu plankumainība, stublāju vīte.

"Slimību attīstību veicina neatbilstoši augšanas un laika apstākļi," skaidro dārzniece.

Profilakse pret slimībām: 

• Pareizi izvēlēta vieta.
• Optimāli mitruma apstākļi.
• Laicīga ceru dalīšana.

"Ja nu tomēr parādās kādas slimības pazīmes, tad jānolasa skartās lapas un jāveic ierobežojoši pasākumi, apstrādājot ar kādu no fungicīdiem," iesaka dārzniece A. Jasliņa.

Uz ziemu augu lakstus var apgriezt, atstājot 15 līdz 20 cm augstus, bet tie var palikt arī neapgriezti līdz pavasarim.

"Tas ir gaumes jautājums, jo daudziem dārzniekiem patīk priecāties par neapgrieztu ziemciešu apsarmojošiem stāviem, bet citiem patīk, ka viss noziedējušais jau rudenī tiek novākts un sakārtots," stāsta. A. Jasliņa.

Kaimiņaugi

Miķelītes stāda jauktajās kokaugu un daudzgadīgo lakstaugu dobēs.

"Veidojot augu kompozīcijas, jāņem vērā, ka augstajām miķelītēm, līdzīgi kā daudzām augsta auguma ziemcietēm, līdz ar ziedēšanu dzeltē un noveco lakstu apakšējās lapas. Tas neizskatās diez ko pievilcīgi, tādēļ tām kaimiņos jāizvēlas zemāki augi ar dekoratīvi noturīgu lapojumu, kas piesegs miķelīšu "kājiņas"," iesaka dārzniece.

Ar savu vēso toņu krāsu gammu miķelītes veidos skaistu saspēli:

• ar dzeltējošiem lapu krūmiem citām daudzgadīgām puķēm;
• pateicīgs fons var būt kāds mūžzaļais kokaugs;
• interesanti izskatīsies līdzās dažādām graudzālēm.

Avots: "Dārzkopja padomnieks 2023".