Pēdējais brīdis ieziemot dālijas, lai nākamajā gadā tās atkal krāšņi ziedētu
Šogad dāliju sezona kavējās, un gumu rakšana notiek apmēram divas nedēļas vēlāk nekā parasti, jo 10. oktobri uzskata par īsto dāliju gumu nobriešanas laiku. Ja vēl neesi paspējis – rīkojies tagad, mudina LU Botāniskā dārza dāliju kolekcijas vadītāja Inese Mellace.
LU Botāniskā dārza dāliju kolekcijas vadītājas Ineses Mellaces padomi, kā ieziemot dāliju gumus, soli pa solim, lai nākamajā gadā tās atkal kuplotu un mūs priecētu.
Uz lauka nogriež lakstus līdz sakņu kakliņam – tur pavasarī veidosies jaunie pumpuri. Notīra lieko zemi, izgriež vecos gumus.
Glabā pagrabā, kur optimālā temperatūra ir +3…+6°C, mitrums līdz 80%.
Inese Mellace
LU Botāniskā dārza dāliju kolekcijas vadītāja
Ja pagrabs ir sauss un vēss – gumus apklāj ar kūdru vai skujkoku zāģu skaidām, lai gumi līdz pavasarim neizžūst. Ja pagrabs ir mitrs un vēss – svarīgi ir sekot temperatūrai (tā nedrīkst pārsniegt +10°C), lai nepieļautu gumu pelēšanu.
Pret slimībām izmantojam trihodermīnu un kālija permanganātu. Zilo graudiņu šķīdumā gumus mērcē 7-10 minūtes.
Pavairošanai gumus dala rudenī vai ziemā – dalīts cers aug labāk nekā vesels. Šķirnes ar tievākiem gumiem ir jutīgākas, tās vieglāk izžūst, tādēļ grūtāk saglabāt līdz pavasarim.
Dāliju daudzveidība LU Botāniskā dārza kolekcijā un pasaulē
LU Botāniskā dārza kolekcijā ir aptuveni 300 dāliju šķirņu un četras sugas, kas savvaļā aug Meksikā. Vairums dāliju ir apskatāmas ekspozīcijā, reprezentējot visas 14 dāliju grupas, kas viena no otras atšķiras ar ziedu formu. Tostarp ir arī 50 pēdējo gadu Latvijas selekcionāru veikums.
No dāliju kolekcijas pirmsākumiem ir saglabājušās vairākas Botāniskā dārza agronoma K. Ruka šķirnes: "Direktors" (1971), "Zaiga" un "Zvaigznīte" (1965).
Dālijas visā krāšņumā 2025. gadā LU Botāniskajā dārzā:
LU Botāniskā drāza dāliju kolekciju kopj un kopš 1998. gada veido dārzniece Inese Mellace. Dārzniece ir papildinājusi kolekciju ar 15 pašas veidotajām šķirnēm.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dālijas mūsdienās sastopamas teju visās iedomājamās krāsās. Vienīgā krāsa, ko dāliju selekcionāriem, neskatoties uz
pieliktajām pūlēm, tā arī nav izdevies iegūt, ir zila.
Jau tālajā 1846. gadā dārzkopības biedrība Edinburgā izsludināja 2000 paundu lielu naudas balvu pirmajam cilvēkam, kam izdosies izveidot zilas krāsas dāliju, taču šis mērķis nav sasniegts līdz pat šodienai.
Savvaļā dālijas ir sastopamas Centrālamerikā. Eiropā dālijas kā krāšņumaugs ievestas tikai 18. gadsimta beigās – literatūras avoti vēsta, ka pirmā dālija Eiropā uzziedējusi 1789. gadā Madrides Botāniskajā dārzā no gumiem, ko dārzam uzdāvināja Mehiko Botāniskais dārzs.
Laika gaitā dālijas ir kļuvušas par ļoti populāriem dārza krāšņumaugiem, un to oficiālo šķirņu skaits pārsniedzis jau 57 tūkstošus (salīdzinājumam – pastāv tikai nedaudz vairāk nekā 35 savvaļas dāliju sugas).
