Zelta jāņoga: smaržo, dod gardas ogas, piesaista apputeksnētājus

"Ēdami ir gan daiļie, saldenie dzeltenie ziedi, kuru dēļ drošvien arī radies "zelta" nosaukums, gan tumšās ogas, kas izmērā ir lielākas kā upenes un jāņogas. Tautas medicīnā tiek lietotas arī citas auga daļas. Diezgan spēcīgā, izteiktā, skābā ogu garša liek pie sevis pierast, bet, nokļūstot ievārījumos vai saldējot, tās var izpausties visā spožumā. Labāk nemaz neminēt cik dievīgi sanāk ogu pīrāgi ar to pildījumu," skaidro bioloģiskā dārza "Ragāres" saimnieki, kuri Latvijā audzē šīs ogas un var dalīties pieredzē, kā tās audzēt.

"Tās ir milzīgas – 2,5 un vairāk metrus augstas, spēcīgas, izturīgas un nav dikti prasīgas. Daiļas dažādos gadalaikos – pavasarī ar savām aromātisko ziedu kupenām, apputeksnētāju pilnas, šobrīd ar pakāpeniski krāsojošo ogu ķekariem un arī vēlāk rudenī, aktīvi krāsojot savas lapas sarkanas. Tādēļ jau arī tās tiek plaši izmantotas kā košumkrūms. Dārzā, ogu ieguvei, mēs tās kārtīgi atsienam. Pavisam noteikti ieteiktu to darīt. Krūmi nesagāžas, sanāk stāvi, ogu pilni tieši acu-roku augstumā, atliek tikai pētīt, kad ogas gatavas un lasīt. Tas gan arī ir tas mānīgākais triks – ogas izskatās gatavas, bet ieliekot kastītē – nekā, tādas galīgi pusgatavas. Vieglākais tās lasīt paceļot, iegriežot zarus pretī gaismai, tad uzreiz var noķert "pareizo’ melnumu. Ogu pakāpeniskā gatavošanās varētu tikt definēta gan kā to sliktākā, gan kā tīri laba īpašība. Ražu un ogu dažādību varam izstiept vairāk kā mēneša garumā. Upenes nogatavojas pāris nedēļu laikā, jākombinē agrākas un vēlākas šķirnītes, lai varētu nodrošināt ar tām ilgāk par mēnesi," skaidro dārza "Ragāres" saimnieki.

Iedvesmas blogs dārzmīļiem, sapņotājiem un tiem, kuriem vienkārši patīk dzīvot un veidot skaistu vidi "Ligitas dārzs" par zelta jāņogām raksta: "Zelta jāņogas ir vērtīgs vitamīnu avots. C vitamīns tajās ir mazāk nekā upenēs, bet vairāk nekā sarkanajās jāņogās un ērkšķogās. Arī cukuru ir vairāk nekā citās jāņogās. Zelta jāņogās ir daudz fosfora, kālija, nātrija, magnija un kalcija. Ogas ir izcils A vitamīna avots."

No tām var pagatavot garšīgu ievārījumu, džemu, sulu, kompotu, želeju, uzlēmumus un vīnu. Ogas var arī saldēt un žāvēt. Īpaši iepriecinās tos, kam garšo ogas, bet nepatīk sēkliņas, jo zelta jāņogām jūtamu sēkliņu vispār nav.

Vieta un stādīšana

Zelta jāņogām piemērota saulaina vieta, bet tās pacieš arī daļēju noēnojumu. Labi aug arī smilšainās, ar organiskām vielām nabadzīgās augsnēs. Augsne pirms stādīšanas dziļi jāuzirdina un jāsamēslo. Parasti rudenī vai arī iespējami agri pavasarī. Lai veidotos labs krūms, augus stāda 6-8 cm dziļāk, nekā tas audzis iepriekš. Stādīšanas attālumu izvēlas atkarībā no audzēšanas mērķa. Ja tie paredzēti kā dekoratīvi augi vai ogu ieguvei, starp augiem atstāj lielākus attālumus 2-3 m, dzīvžogam krūmus stāda daudz blīvāk.

Krūma veidošana

Veidojot krūmu, katru gadu atstāj trīs labāk attīstītos jaunos dzinumus, pārējos izgriež. Kopumā krūmu izveido 6-7 gados. Pēc sešiem ražošanas gadiem, ja krūms jau izskatās novecojis un ražība samazinās, var veikt atjaunojošu apgriešanu. Tad visu krūmu nogriež līdz augsnes virsmai un atkal veido no jauna, no jaunajiem dzinumiem. Zelta jāņogas sāk ražot trešajā audzēšanas gadā, vidējais stādījuma mūžs ir 15 gadi. Labos apstākļos krūms var augt pat 30 gadus un ilgāk. Ogu veidošanās laikā vēlams nedaudz piepacelt apakšējos zarus, lai raža tos neliektu līdz zemei.

Pavairo līdzīgi kā citas jāņogas, ar sēklām, noliektņiem, sakņu dzinumiem, koksnainiem spraudeņiem vai dalot krūmu. Ar sēklām pavairo savvaļas formas, bet šķirnes pavairo veģetatīvi. Sēklas sēj vākšanas gada rudenī vai pavasarī, iepriekš trīs mēnešus stratificējot.

Avots: stadisim.lv