Zviedrijā jau kādu laiku ir spēkā normatīvais regulējums, kas nosaka obligātu pienākumu un kārtību, kādā katrai mājsaimniecībai ir jāšķiro pārtikas atkritumi.
Jāteic, ka šāds regulējums tika ieviests, lai samazinātu izmestās pārtikas apjomu kopumā. Dati liecina, ka gada laikā viens Zviedrijas iedzīvotājs ir atbildīgs par 120 kilogramu pārtikas atkritumu radīšanu.
Un te nāk labas ziņas – pirmā statistika liecina, ka, piemēram, galvaspilsētā Stokholmā savākto atkritumu apjoms jau ir pieaudzis par 20%. Šīs ir labas ziņas, jo tas nozīmē, ka izmestie produkti nesāk pūt kaut kur tāpat vien, bet tos ir iespējams pārstrādāt daudz efektīvākā un ilgtspējīgākā veidā. Piemēram, tie var tikt pārvērsti biogāzē; mēslošanai paredzētās vielās vai arī biodegvielā.
Taču, vai visas problēmas ar jauno likumu ir atrisinātas? Diemžēl, nē! Viens no uzņēmumiem, kas nodrošina savākto pārtikas atkritumu pārstrādi, zina stāstīt, ka teju trīsdesmit procenti no ievāktajiem materiāliem nemaz nav pārtikas atkritumi. Nereti tiem paredzētajās atkritumu urnās aizvien nonākt tas, kam tur nevajadzētu atrasties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
