Bez tārpiem un nepatīkamās smakas: ieteikumi, kā pareizi šķirot bioatkritumus

No 1. janvāra bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta. No 1. marta Rīgas daudzdzīvokļu namu ar vismaz 10 dzīvokļiem pagalmos ir jābūt konteineram bioloģiski noārdāmiem atkritumiem jeb brūnajiem konteineriem.

Portāls "tv3.lv" rakstīja, ka ziemā bioloģisko atkritumu konteineros komposts piesala pie tvertnes malām. Sākoties siltajam laikam, aktualizējusies smakas un tārpu esamība brūnajos konteineros.

Par to, ka smakas un tārpi nav mīts, bet labi pamanāma problēma, var redzēt sociālā medija "X" ierakstā.

Ziniet, kas ir zaļais kurss? Še, lūkojiet, kādi mīļumiņi 🤮
📷 Edita Malceva pic.twitter.com/1TjrQLsydd

— Baltā meitene (@hmm_pff) June 4, 2024

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperte Rūta Bendere skaidro, ka kukaiņi, tārpi vai ap tiem pastiprināti lidojošās mušas cilvēka veselībai nav bīstami.

Rūta Bendere

"Būtiski atcerēties, ka divu nedēļu laikā no oliņām izveidojas jauna insektu paaudze. Tāpēc konteineri būtu jāizved katru nedēļu. Svarīgi ikdienā un arī pēc atkritumu izmešanas ievērot personīgo higiēnu un regulāri mazgāt rokas, kā arī uzturēt konteineru tīru un samazināt tajā izmetamo jēlas gaļas, zivju un tamlīdzīgu produktu apjomu."

Vai ieteikums BIO atkritumus izmest papīra vai BIO degradējamā maisiņā, risinās šo problēmu?

Karstajā laikā, ja netiek izmantots maisiņš, pārtikas pārpalikumos, īpaši gaļas, zivju un piena produktos, var veidoties insekti, tārpi, kā arī tie var pievilināt grauzējus neatkarīgi no konteinera veida – sadzīves atkritumu vai BIO –, kuros tie tiek izmesti.

Lai to šķirošana būtu ērtāka, iedzīvotāji aicināti izmantot papīra vai BIO degradējamu maisiņu, pieteikt biežāku konteineru mazgāšanu un/vai dezinfekciju, pieteikt konteinera nomaiņu vai biežāku tā tukšošanu, informē "CleanR" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Ja sadzīves atkritumus iedzīvotāji ir pieraduši izmest maisiņā, kas novērš insektu, tārpu, aromātu izplatību, tad bioloģiski noārdāmus atkritumus ne visi šķiro maisiņos. Tomēr pārtikas pārpalikumu izmešana papīra vai BIO degradējamā maisiņā varētu mazināt insektu vai tārpu vairošanos.

Liene Rumpane

"Mūsu pieredze liecina, ka klienti, kuri BIO atkritumus izmet papīra vai BIO degradējos maisiņos, nesaskaras ar situācijām, kad konteineros veidojas mušu kāpuri."

Šobrīd daudzviet Eiropā BIO šķirošanā šādi maisi tiek ieklāti BIO konteinerā, kas ir veicinājis to dalītu vākšanu. Arī atkritumu apsaimniekotājs "CleanR" ir veicis pakalpojuma testēšanu, secinot, ka tā ieklāšana brūnajā konteinerā ir risinājums, lai novērstu insektu, tārpu un nepatīku aromātu izplatību. Tādējādi tuvākajā laikā uzņēmums to piedāvās saviem klientiem.

Savukārt SIA "Eco Baltia vide" speciālisti un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperte Rūta Bendere bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekta "Pūt vai nepūt?!"* ietvaros dalās padomos, kas palīdzēs izvairīties no smakām, šķirojot bioloģiskos atkritumu.

• Šķirojiet aktīvāk!

Jānis Aizbalts

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs

"Atkritumi var sākt smakot, ja tie konteinerā stāv pārāk ilgstoši, tāpēc ieteikums būtu šķirot aktīvāk un palielināt bioloģisko atkritumu izvešanas biežumu. Tāpat var samazināt bioloģisko atkritumu konteinera tilpumu un tādējādi palielināt izvešanas biežumu. Kā motivējošs faktors iedzīvotājiem tiek piedāvāta zemāka maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu – par to jāmaksā vien 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas."

Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī mazākus, 120 litru konteinerus, un Rīgā SIA "Eco Baltia vide" apkalpošanas zonās (Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā) viena šāda bioloģisko atkritumu konteinera izvešanas reize maksā 2,11 eiro ar PVN.

• Lietojiet maisiņus. Lai samazinātu atkritumu konteinerā radušos lieko mitrumu, ieteicams lietot individuālos maza tilpuma maisiņus.

Rūta Bendere

"Šis ir viens no risinājumiem, kas palīdzēs lokalizēt šķidrumu un smaku veidošanos, taču jāatceras, ka bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst lietot tikai papīra vai bioloģiski noārdāmos maisiņus."

• Neizmetiet stipri mitrus vai šķidrus atkritumus! Bioloģisko atkritumu konteinerā nav atļauts izmest šķidrumus – zupu, mērces u.c. Tāpat ieteicams sekot līdzi, lai pārējie bioloģiskie atkritumi nav ar lieku mitrumu.
• Pārskatiet konteinera atrašanās vietu. Ja iespējams, vienojieties par konteinera izvietošanu ēnā vai vēsākā vietā, izvairoties no izvietošanas tiešos saules staros.
• Turiet konteinera vāku aizvērtu. Slēgts konteinera vāks palīdzēs uzturēt augstāku tīrību konteinerā un nepievilinās dzīvniekus.
• Pārskatiet iepirkšanās paradumus, lai nebūtu jāizmet pārtika – iepirkumu un ēdienreižu plānošana var palīdzēt samazināt izmetamās pārtikas apjomu.

Rūta Bendere

"Lielākā smaka atkritumu konteineros rodas, sadaloties organiskajām vielām, kuru sastāvā ir slāpeklis un sērs. Tāpēc, ja nākas izmest tādus produktus, kas sadaloties izraisa spēcīgāku smaku pūstot, kā, piemēram, svaiga gaļa, dzīvnieku organisma daļas un tamlīdzīgi, tos izmetot ieteicams ievietot bioloģiski noārdāmā vai papīra maisiņā."

• Izmantojiet mitruma absorbētājus. Ja konteinerā rodas pārāk liels mitruma daudzums, iespējams izmantot dabīgos mitruma absorbētājus, ko arī drīkst izmest šajā konteinerā – sausu zāli vai lapas. Tāpat mitrāku atkritumu ietīšanai var izmantot avīžu lapas, kas uzsūks lieko mitrumu.
• Uzturiet konteineru tīru. Katras pašvaldības saistošie noteikumi paredz noteiktu bezmaksas konteineru mazgāšanas skaitu gadā – ir iespējams izmantot šo iespēju vai pieteikt papildu mazgāšanu saskaņā ar cenrādi. Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja pašiem veikt konteinera mazgāšanu.

Kur var iegādāties BIO kompastēšanas maisus un ko drīkst mest konteinerā?

Gan "CleanR", gan citi uzņēmumi jau šobrīd piedāvā iegādāties BIO kompostējamus maisus, kas ir draudzīgāki videi un piemēroti ikdienas lietošanai.

Brūnajā konteinerā būtu jānonāk virtuves atkritumiem un ēdiena paliekām bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumiem, mizām un serdēm, graudaugiem un to izstrādājumiem – maizei un konditorejai. Tāpat šajā konteinerā drīkst nonākt čaumalas, cietie piena produkti, piemēram, biezpiens un siers, kā arī kafijas vai tējas biezumi.

Šefpavārs Māris Jansons Raidījumā "Šefu gaidījāt" dalījās padomā, kā gatavošanas laikā vienkārši šķirot bioatkritumus.

Pie atkritumiem, kas bioloģiski norādās, pieskaitāmi arī dārza atkritumi – augi un to saknes, lapas, zāle, zari, kuru diametrs nepārsniedz divus centimetrus, mulča, kā arī telpu atkritumi – telpaugi bez augsnes, novītuši ziedi.

Šajā konteinerā nedrīkst izmest atkritumu plastmasa maisiņā, ēdiena pārpalikumus plastmasas iepakojumā. Tāpat tajā nedrīkst liet šķidrumus, piemēram, zupu, pienu vai kefīru. Arī tūjas nedrīkst izmest brūnajā konteinerā, jo to sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas kavē sadalīšanās procesu.

Kas un kā uzstāda BIO konteinerus?

Lai pieprasītu konteineru uzstādīšanu, daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama pārvaldnieka. Lai tos uzstādītu, nav nepieciešama visu nama iedzīvotāju piekrišana. Tomēr, ja pēc vairākiem lūgumiem nama pārvaldnieks nav nedz izvietojis konteinerus, nedz arī sniedzis argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pašvaldībā.

Privātmāju iedzīvotāji BIO atkritumus var kompostēt savā īpašumā, taču, uzturot kompostu, ir jāievēro vairāki nosacījumi – kompostā ir jāievēro noteikts brūnās un zaļās frakcijas īpatsvars, tas ir regulāri jāmaisa, lai būtu gaisa apmaiņa, un jākontrolē mitrums. Pretējā gadījumā tas var kļūt par parastu atkritumu kalnu.

Savukārt privātmāju iedzīvotāji konteineru var pieteikt pašapkalpošanās platformā manai.videi.lv, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanot uz numuru 67111001.

*Pilotprojektu "Pūt vai nepūt?!" realizē SIA "Eco Baltia vide" sadarbībā ar māju apsaimniekotājiem SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) un SIA "Latvijas Namsaimnieks"(LN) no 24. aprīļa līdz 31. jūlijam ar mērķi apzināt pašreizējos traucējošos faktorus bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā, kā arī novērtēt esošo bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti. Projekta laikā tiek vērtēta bioloģisko atkritumu šķirošanas kultūra un kvalitāte četros daudzdzīvokļu namos Rīgā.