10 dzīvnieku sugas, kurām draud izmirstība šī gada laikā

Mūsdienās pasaulē zināmi apmēram 2 miljoni dzīvnieku sugu. Lai nākotnē uz vairākām dzīvnieku sugām mums nevajadzētu noraudzīties vien caur zoodārza būri vai, sliktākajā gadījumā, aplūkot to attēlus bilžu grāmatā, iepazīsties ar 10 dzīvnieku sugām, kuras pasaulē varētu izmirt šī gada laikā un dzīvnieku pētnieku viedokli par situāciju Latvijā!

Ornitologs Strazds: Suga var izmirt uz zemeslodes, nevis valsts teritorijā

"Par laimi, Latvijā nav tādu apstākļu, lai kādu sugu iznīdētu pilnībā," Latvijas dzīvnieku sugu izmiršanas jautājumu raksturo ornitologs Māris Strazds, aicinot izšķirt divus jēdzienus – sugas izmiršana un sugas izzušana no teritorijas. Viena no sugām, kas ir izmirusi gan Latvijā, gan pasaulē, ir taurs, kas bijis sastopams vēl dažus simtus gadu iepriekš. "Ļoti tuvu izmiršanai vai faktiski izmirusi ir Eiropas ūdele. Putnu gadījumā situācija ir mazliet sarežģītāka, jo putni lielākā daļa ir ļoti mobili. Kamēr kaut viens vēl kaut kur eksistē, principā nevar izslēgt iespēju, ka viņš te var arī atlidot, pat tad, ja tas ir pēdējais eksemplārs," skaidro M. Strazds.

Ir būtiski konstatēt, kur putni vairojas un ligzdo. "Dažas ligzdotāju sugas no Latvijas ir pazudušas. Tam labākais piemērs ir teteris, kas šodienas literatūrā tiek saukts pat baltirbi, senāk arī par balto rubeni. Tas ir purva putns, kas maina tērpu – ziemā ir pilnīgi balts, vasarā – raibs. Tā kā viņš ziemā ir pilnīgi balts un sniega mums vairs nav, putns ir pamanāms kā balts papīrs uz melnas zemes, un, protams, katrs, kas grib un nav slinkums viņu ieraudzīt un apēst, to arī īsteno. Līdz ar to apmēram 10 gadus Latvijā vairs neviens nav novērojams, tādēļ varētu uzskatīt, ka šīs sugas Latvijā vairs nav," sugu izzušanu no teritorijas raksturo ornitologs, uzsverot, ka nav garantijas, ka, piemēram, pēc vairākiem gadu desmitiem rodas labvēlīgi apstākļi, lai suga atgrieztos teritorijā. Suga nav izmirusi, tā ir tikai atkāpusies uz Ziemeļiem, kur tā ir pietiekami sastopama.

Kopš 1974. gada Latvijā neligzdo lielais piekūns, kura izzušana saistāma ar ķīmisko rūpniecību. "Latvijā pēdējo pāri nosita ar koku, nevis noindēja. Bet Eiropā viņš ir atkopies, un ir sastopams gan Latvijas pierobežā Krievijā, gan ligzdo Klaipēdā pilsētas centrā, un varbūt šogad, varbūt nākamgad vai aiznākamgad atkal būs klāt," stāsta M. Strazds un atgādina, ka valsts mērogā runāt par izmiršanu nedrīkst: "Izmirt suga var tikai uz zemeslodes, nevis valsts teritorijā".

Pasaules prakse apliecina, ka ir sugas, kas ir saglabājušās kā nebrīves populācija. Tomēr no dabas viedokļa tie ir dzīvi miroņi, uzsver putnu pētnieks, kā piemēru minot lielos papagaiļus. Ģenētiski nebrīves suga ir tieši tāda pati kā savvaļā esošā, bet "dzīvnieki, tāpat kā cilvēki, nesastāv tikai no gēniem, liela daļa no tā, kāpēc mēs esat tas, kas mēs esam, tiek iemācīts dzīves laikā. Ja suga savvaļā ir izmirusi, tad varbūtība viņu tur atgriezt ir ļoti maza, tāpēc ka nav neviena, no kā brīvībā izlaistais dzīvnieks varētu iegūt pieredzi, lai vispār pastāvētu," akcentē Māris Strazds.

Zoologs Ozoliņš: Globāli Latvijā neviena suga nav apdraudēta

"Latvijā tādu zīdītāju sugu, ko mēs varētu apdraudēt globāla nozīmē, nav vispār," norāda Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, sugu izmiršanu vai izzušanu no teritorijas ietekmē ieguve, biotopu jeb dzīvesvietu iznīcināšana un svešo sugu ievešana vai mājdzīvnieku palaišana savvaļā. Starp zīdītāju sugām, ko vēstures gaitā esam pazaudējuši ieguves rezultātā, ir sumbri, savvaļas zirgi, tauri, iespējams, tiņi. Biotopu zaudēšanas dēļ no Latvijas teritorijas ir izzudusi lidvāvere. Arī Eiropas ūdeles izzušana saistāma ar biotopu iznīcināšanu, kā arī svešās sugas – Amerikas ūdeles – nokļūšana Latvijā. Kaut pasaules mērogā abas ir sarūkošas sugas, šobrīd tās daudz lielākā skaitā mīt ārpus Latvijas, skaidro J. Ozoliņš.

Cilvēka saimnieciskā darbība ir galvenais iemesls arī sugu daudzveidības izmaiņām. Uzskatāmākie piemēri ir zeltainais šakālis un baltkrūtainais ezis, kas Latvijas teritorijā ienākuši dabiski. "Salīdzinoši nesen – pirms trīs četriem gadiem – Latvijas teritorijā ienācis pelēkais zaķis. Pirms tam mums tādas sugas nebija. Pēdējam laikam raksturīga arī mežacūka, kas, iespējams Cūku mēra ietekmē drīzumā atkal varētu izzust no Latvijas teritorijas," sugu daudzveidības izmaiņas Latvijā raksturo zoologs.

Izmaiņas novērotas arī kukaiņu pasaulē. "Mūsu acu priekšā izzūd ziemeļu upes pērlene," izmaiņas Latvijā mītošo gliemju sugu vidū skaidro Dr.biol., asoc. prof. Voldemārs Spuņģis, uzsverot, ka vairākas kukaiņu un gliemju sugas saistībā ar klimata izmaiņām Latvijā steidz atkāpties uz Ziemeļiem.

Dienvidķīnas tīģeris

Šīs sugas pārstāvji nebrīvē nav manīti jau 25 gadus, šodien tie mitinās vien zoodārzos. Lai arī šīs sugas pārstāvju medības tika aizliegtas jau 1979. gadā, tomēr nav izdevies veicināt to vairošanos un izplatīšanos savvaļā.

Ādainais jūras bruņurupucis

Ādainā jūras bruņurupuča populācija pēdējos gados ievērojami samazinājusies olu malumedniecības un biotopu samazināšanās dēļ. Tas veicinājis izmaiņas piekrastē, tādējādi turpina iznīkt bruņurupuču ligzdošanas zonas pludmalēs. (Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai.)

Rietumpiekrastes gorilla

Lai arī tas ir nelegāli, turpinās Rietumu piekrastes gorillu nogalināšana viņu gaļas dēļ, kas tiek uzskatīta par delikatesi. Savukāt gorillu mazuļi tiek notverti un turēti kā mājdzīvnieki. Lielu ietekmi uz savvaļas pērtiķiem atstājis arī nāvējošais Ebola vīruss.

Vakita

Šie delfīnu līdzinieki, kas uz planētas palikuši mazāk nekā 100 indivīdi, ir pasaulē visvairāk apdraudētie jūras dzīvnieki. Viņu atrašanās vieta ir Kalifornijas līča apgabalā. Nelegālajā tirgū viena mārciņa jeb 0.45 kg vakitas gaļas tiek vērtēta 4 tūkst. dolāru.

Sumatras zilonis

Indonēzijas salā Sumatrā mīt 2,4-2,8 tūkstoši šīs sugas pārstāvju. To populāciju būtiski ietekmē papīra, celulozes un palmu eļļas rūpniecība. Liela daļa ziloņu iet bojā, cilvēkiem iznīcinot to dabiskās barošanās vietas.

Kalnu gorilla

Šie gorillas, kas mīt Centrālāfrikas mežos, ir apdraudēti galvenokārt malumedniecības un pilsoņu kara dēļ. Patlaban to ir palicis mazāk par tūkstoti, bet, pateicoties dabas aizsardzības pasākumiem, novērojama populācijas palielināšanās.

Melnais degunradzis

Āfrikā mīt ap 5 tūkstošiem šīs sugas pārstāvju. Visbiežāk tie iet bojā medību rezultātā viņu dubulto ilkņu dēļ, kas šajā nabadzīgajā areālā ir īpaši vērtīgi. Lielākā daļa jeb 69 % melno degunradžu populācijas tika iznīcināti laikā no 1970. līdz 1992. gadam. Šodien konfliktsituācija tādās valstīs kā Sudāna, Ruanda un Somālija kavējusi ieviest dabas aizsardzības pasākumus.

Javas degunradzis

Javas degunradzis ir daudz apdraudētāki par melno degunradzi, jo savvaļā palikuši vien 35 indivīdi. Novērots, ka izmiršanas iemesls galvenokārt ir slimības un dažādu sugu invāzija, kas apdraud pārtikas avotus. Malumedniecības rezultātā šī suga 2010. gadā tika iznīcināta Vjetnamā. Kā viens no būtiskiem draudiem ir arī mazā ģenētiskā daudzveidība un dabas katastrofas – Javas pussalu plosošie vulkāni un cunami.

Jandzi jūras cūka

Jandzi jūras cūkas tuvākais radinieks Baidži delfīns jau 2006. gadā tika atzīts par izmirušu, pirmo reizi cilvēka darbības rezultātā ietekmējot delfīnu sugas esamību uz planētas. Lai gan šīs sugas pārstāvji ir palikuši gandrīz 2 tūkst., tiem draud tāds pats liktenis, jo populāciju ietekmē regulāras pārzvejas un delfīniem nepieciešamās pārtikas deficīts.

Āzijas vienradzis

Āzijas vienradzis jeb soala tika atklāts vien 1992. gadā Vjetnamā. Tomēr šodien Laoas un Vjetnamas mežu izciršanas rezultātā tiem draud izmiršana. Lai gan savvaļā tie saglabājušies vien daži simti, cilvēku acīs tie ir iekārojami medījumi.