Aizkustinošs stāsts no Aglonas, kur mežu speciāliste Sabīne izglāba lapsēna dzīvību

Maijs un jūnijs jau ierasti ir mazuļu laiks mežā. Tostarp vienam no biežāk sastopamajiem plēsējiem – lapsām. Nelaimē nokļuvušo lapsu bērnu mežu speciāliste sastapa Aglonas pusē. Sākumā Landsmane pat nobijusies. Nodomājusi, ka tuvumā ir lapsa ar lapsēniem.

"Ieskatoties vērīgāk, sapratu, ka lapsēns ir iesprūdis krūma zaru žāklē. Saviem spēkiem nav spējīgs atbrīvoties," stāsta LVM darbiniece. Viņa šaubījās, vai dzīvnieks vēl dzīvs. Pietuvojoties sadzirdēja šņākšanu. Lai pārliecinātos, ka tuvumā neatrodas lapsēna mamma, kas, aizsargājot mazuli, var uzbrukt, sieviete apstaigāja tuvākās alas. Tikai tad devās atpakaļ pie lapsēna, lai varētu to izglābt.

Glābšana īstenota ar koka kātu. Ar to atliekts viens no krūma zariem, dodot iespēju lapsēnam tikt laukā. Kā atzīst LVM darbiniece, tas nebija nemaz tik viegls uzdevums, tomēr beigu beigās izdevās.

"Pēc atbrīvošanas lapsēns nobijies mirkli vēl pavēroja apkārt notiekošo un tad devās meklēt savu ģimeni," stāsta plānotāja.

LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis teic, ka mazuļus lapsas dzemdē alās. Visbiežāk mežā. Tomēr alas tiek raktas arī pamestās ēkās, kā arī cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā.

Pie lapsēniem, kas mežā rotaļājas, ieteicams netuvoties, jo tuvumā noteikti ir māte. Lapsēni ir ziņkārīgi –, ja tos nenobiedē, var apskatīt pat ļoti tuvu. Eksperts iesaka mazuļus tomēr necelt rokās. Tie var iekost, un var būt arī dažādu slimību pārnēsātāji. Tā kā lapsas pārtiek arī no cilvēku pārtikas atkritumiem, diennakts tumšajā laikā tās var novērot apdzīvotās vietās.