Birzgales mežos lācis skrien virsū cilvēkam; mednieki mudina "netaisīt sensāciju"

Kā liecina notikušā apraksts portālā "medibam.lv", dzinējmedību laikā netālu no Mežirbes šautuves mednieks iemūžināja, kā no masta iznāk lācis. Un plēsējs tiešā tēmējumā skrien virsū medniekam, kurš notikušo tobrīd filmē.

Portālā ziņots, ka, lācim iznākot no meža, tas esot pacēlies uz pakaļķepām, skatījis apkārtni, bet tad klāt pieskrējis suns, sācis skriet un riet uz mūkošo lāci. Mednieks ainu filmējis līdz brīdim, kad lācis viņam sācis tuvoties. Tad kameru licis pie malas un gaisā raidījis šāvienu, kas, kā norāda mednieks, dzīvniekam licis mainīt skriešanas virzienu.

Portāls "tv3.lv" vērsās pie Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" vadošā pētnieka Jāņa Ozoliņa, kurš Latvijā veicis brūno lāču monitoringu, lai vaicātu, vai lācis konkrētajā situācijā, skrienot virsū, mednieku apdraudēja. Pētnieks norāda, ka šī ir "jauna realitāte" Latvijā, un medniekiem, rīkojot medības ar dzinējiem lāču apdzīvotās vietās, ar to "vienkārši jāsāk rēķināties".

"Medībās ir daudz risku arī no citiem dzīvniekiem, neuzmanīgiem medību biedriem," vērš uzmanību "Silava" pētnieks, uzsverot, ka tieši tāpēc arī ir izveidoti drošības noteikumi.

Zoologa ieskatā, noteikumos ir jāiekļauj arī rīcības pamatprasības, sastopoties ar lāci.

Jānis Ozoliņš

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" pētnieks

"Sapratu, ka ticis šauts gaisā, kas, iespējams, arī bija pareizākā rīcība šādā situācijā. Manuprāt, sunim, kas dzen lāci, būtu jāliedz turpmāk medībās piedalīties."

Toties Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis kategoriski nepiekrīt šādam uzskatam, proti, ka sunim turpmāk būtu jāaizliedz piedalīties medībās. "Suns darīja to, kas medību sunim ir jādara – dzina un aprēja dzīvnieku," tā akcentē Baumanis. Viņš norāda, ka tam nav nozīmes, vai suns aprej medījamu vai nemedījamu dzīvnieku. "Tikpat labi tas varēju būt alnis medību platībās, kur aļņus medīt nedrīkst vai ir beigušās aļņu medību atļaujas," piemēru min mednieku pārstāvis.

"Nevajag no šāda gadījuma taisīt sensāciju," aicina Latvijas Mednieku savienības vadītājs Baumanis. "Te nav nekā ārkārtēja." Viņaprāt, daudz bīstamākas situācijas var rasties pavasarī, kad mežsaimnieki vai jebkurš cits cilvēks dodas dabā, bet netīšām nonāk pārāk tuvu lāča migai, var dzīvnieku negribot pamodināt. Šāds gadījums jau bijis, proti, lācis, iztraucēts migā, sakodis mežsaimnieku. Taču vasarā lāci var sastapt nejauši ogošanas laikā, bet, ja dzīvnieks ir lācene kopā ar mazuļiem, tad tas "var beigties ar traģēdiju".

Tāpat Ozoliņš akcentē, ka konkrētajā gadījumā, proti, Mežirbes šautuvē, kur suns skrēja līdz ar plēsīgo dzīvnieku, mednieki nedzenāja pa mežu lāci.

Jānis Baumanis

Latvijas Mednieku savienības vadītājs

"Notika likumīgas medības ar dzinējiem, kurās atļautā termiņā un atļautā vietā tika medīti atļauti dzīvnieki. Jā, šo medību laikā, tai pašā medību teritorijā izrādījās, ka atrodas arī lācis. To neviens iepriekš paredzēt nevarēja. Šobrīd lāči vēl nav ziemas miegā, līdz ar to sastapšanās ar medību suni tam nekādu kaitējumu nodarīt nevar."

Vienlaikus Baumanis akcentē, ka jau patlaban cilvēki itin bieži mežā satiek lāci, tomēr sastapšanās netiek iemūžinātas ar kameru. LMS šefs arī paredz, ka Latvijā, pieaugot lāču skaitam, šādu gadījumu būs aizvien vairāk. "Ļoti iespējams, ka agrāk vai vēlāk būs kāds gadījums, kad cietīs arī medību suņi vai cilvēki vai arī kāds lācis tiks nošauts pašaizsardzības nolūkos," teic mednieku pārstāvis. Un arī uzsver, ka mednieks rīkojās pareizi – vispirms skaļi kliedza, tad izšāva gaisā.

"Ne sabiedrība, ne arī mednieki nav gatavi pakārtot savu ikdienas dzīvi tā, lai Latvijas mežos aizvien biežāk parādās lāči. Viņiem tas arī nav jādara!" savu redzējumu pauž LMS vadītājs.