Dienvidkoreja pieņem likumu ar mērķi izbeigt gadsimtiem seno praksi ēst suņu gaļu

Suņu gaļas sautējums, ko dēvē par "boshintang", tiek uzskatīts par delikatesi dažu vecāka gadagājuma dienvidkorejiešu vidū, taču šī gaļa ir kļuvusi neiecienīta un vairs nav populāra jauniešu vidū.

Saskaņā ar jauno likumu suņu gaļas patēriņš pats par sevi nebūs nelikumīgs.

Saskaņā ar "Gallup" aptaujas datiem pagājušajā gadā tikai 8% cilvēku atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir nobaudījuši suņu gaļu, salīdzinot ar 27% 2015. gadā. Mazāk nekā piektā daļa aptaujāto norādīja, ka atbalsta šīs gaļas patēriņu.

Lee Chae-yeon, 22 gadus veca studente, teica, ka aizliegums ir nepieciešams, lai veicinātu dzīvnieku tiesības. "Mūsdienās vairāk cilvēku ir mājdzīvnieki," viņa sacīja "BBC" Seulā un piebilda, "suņi tagad ir kā ģimene, un nav jauki ēst ģimenes locekļus."

Jaunajā likumā galvenā uzmanība pievērsta suņu gaļas tirdzniecībai – par suņu kaušanu notiesātajiem draud līdz trim gadiem cietumā, savukārt par suņu audzēšanu gaļai vai suņu gaļas pārdošanu vainīgajiem var piespriest ne vairāk kā divus gadus cietumā.

Lauksaimniekiem un restorānu īpašniekiem ir trīs gadi, lai atrastu alternatīvus nodarbinātības un ienākumu avotus, pirms tiesību akti stāsies spēkā.

Saskaņā ar valdības statistikas datiem Dienvidkorejā 2023. gadā bija aptuveni 1600 suņu gaļas restorānu un 1150 suņu fermu, un tagad visiem šiem restorāniem būs jāiesniedz vietējām varasiestādēm plāns par pakāpenisku uzņēmējdarbības pārtraukšanu.

Valdība ir apsolījusi pilnībā atbalstīt suņu gaļas audzētājus, miesniekus un restorānu īpašniekus, kuru uzņēmumi būs spiesti slēgt savu darbību, lai gan vēl nav precizēts, kādas kompensācijas tiks piedāvātas.

Seulā, ieliņā, kur atrodas vairāki suņu gaļas restorāni, vecāka gadagājuma cilvēku ēda sautējumu, un paaudžu dalījums bija acīmredzams.

86 gadus vecais Kims Seon-ho bija vīlies par aizliegumu. "Mēs to esam ēduši kopš viduslaikiem. Kādēļ atturēt mūs ēst mūsu tradicionālo ēdienu," viņš vaicāja un ierosināja: "Ja jūs aizliedzat suņu gaļu, jums vajadzētu aizliegt arī liellopu gaļu."

Iepriekšējās valdības, sākot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, ir apņēmušās aizliegt suņu gaļu, bet nav panākušas progresu. Pašreizējais prezidents Juns Suk Jols un pirmā lēdija Kima Kīna Kīna Hī ir pazīstami dzīvnieku mīļotāji – viņiem ir seši suņi, un Kimas kundze ir aicinājusi izbeigt suņu ēšanas praksi.

Dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas, kas jau sen ir pieprasījušas aizliegumu, atzinīgi novērtēja otrdienas balsojuma iznākumu.

Korejas Humānās palīdzības biedrības izpilddirektore Jung Ah Čae sacīja, ka viņa ir pārsteigta, ka aizliegums pieņemts vēl viņas dzīves laikā. "Lai gan man sāp sirds par visiem miljoniem suņu, kuriem šīs pārmaiņas ir iestājušās pārāk vēlu, es priecājos, ka Dienvidkoreja tagad var noslēgt šo bēdīgo vēstures lappusi un pieņemt suņiem draudzīgu nākotni," viņa teica.

Suņu gaļas audzētāji bija rīkojuši kampaņu pret aizliegumu. Viņi apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka šī prakse kļūst arvien mazāk populāra jauniešu vidū, tai jāļauj laika gaitā izzust dabiskā ceļā. Daudzi audzētāji un restorānu īpašnieki ir gados vecāki, un viņi teica, ka viņiem būtu grūti mainīt iztikas avotu.

Viens no suņu audzētājiem Joo Yeong-bong "BBC" sacīja, ka šī nozare ir izmisumā.

"Desmit gadu laikā šī nozare būs izzudusi. Mums ir 60 un 70 gadi, un tagad mums nav citas izvēles, kā vien zaudēt iztikas līdzekļus," viņš teica, piebilstot, ka tas ir "cilvēku brīvības pārkāpums ēst to, kas viņiem patīk".

Kāda 60 gadus veca suņu gaļas restorāna īpašniece Kimas kundze "BBC" sacīja, ka aizliegums viņu sarūgtinājis, un vainoja to, ka Dienvidkorejā pieaug to cilvēku skaits, kuriem ir mājdzīvnieki.

"Mūsdienās jaunieši neprecas, tāpēc par mājdzīvniekiem viņi domā kā par ģimeni, bet pārtika ir pārtika. Mums vajadzētu pieņemt suņu gaļu, bet audzēt un nokaut tos higiēniskā vidē," viņa teica.

"Citas valstis, piemēram, Ķīna un Vjetnama ēd suņus, tad kāpēc mēs to aizliedzam?"