Ekosistēmas slepenās varones – profesore no Londonas aicina iemīlēt lapsenes
Nepatika pret lapsenēm pastāv jau tūkstošiem gadu — Aristotelis tās noniecināja kā "bez izcilajām īpašībām, kādas piemīt bitēm," tomēr kāda Londonas Universitātes koledžas uzvedības ekoloģijas profesore Seiriana Samnere gatava pierādīt, ka lapsenes ir daudz interesantākas, nekā šķiet. Viņa ir veltījusi savu zooloģes karjeru šo kukaiņu izpētei — uzrakstījusi par tiem grāmatu, un pat viņas "Instagram" lietotājvārds ir "waspprof", raksta "CNN".
Samnere bija iesaistīta nesen atklātajā izstādē "Lapseņu pasaule" Londonas UCL Granta Zooloģijas muzejā, kuras mērķis ir "atklāt neredzamo lapseņu dzīvi." Sarunā ar "CNN" Samnere minēja savus piecus galvenos iemeslus, kāpēc mums visiem būtu jāiemīl lapsenes tikpat ļoti, kā to dara viņa.
"Lapsenes ir dabiskie kaitēkļu iznīcinātāji. Pasaule bez lapsenēm nozīmētu, ka mums būtu jāizmanto vairāk ķīmisko vielu, lai ierobežotu citu kukaiņu un rāpuļu populācijas, kas mums nepatīk: kāpuri, laputis, zirnekļi, vaboles — nosauciet jebkuru, un būs kāda lapsene, kas uz to medī. Tāpēc lapsenes ir patiešām svarīgi augšējā līmeņa plēsēji, kas regulē šo kukaiņu populācijas ekosistēmu," saka profesore.
"Arī bites dzeļ, bet mēs to pieņemam, jo zinām, kādu labumu tās sniedz. Mēs saprotam, ka tās ir svarīgas ekosistēmā kā apputeksnētājas. Lapsenes ir tikpat nozīmīgas," bilst Samnere.
Tāpat kā bites, arī lapsenes apmeklē ziedus, lai iegūtu nektāru. Lai gan tās medī, medījums ir paredzēts to pēcnācējiem, nevis pašām pieaugušajām lapsenēm. Tām ir jāuzņem barība no kāda avota, un tās to iegūst no ziediem — caur nektāru, gluži tāpat kā bites, atklāj profesore.
Samnere stāsta, ka dažu lapseņu indi potenciāli varētu izmantot vēža ārstēšanā. Kā raksta "CNN", viens pētījums jau pierādījis, ka Brazīlijas lapsene spēj iznīcināt vēža šūnas, nebojājot apkārt esošās veselās šūnas.
Lapsenes indē un uz ķermeņa ir daudz antibiotisku vielu, ko tās izmanto, lai pasargātu savu medījumu no slimībām. "Mums vajadzētu sākt izmantot tās mikrobiālās aizsardzības spējas, kas piemīt lapsenēm," uzsver profesore.
Lapsenes – arī uzturā
"Lapsenes daudzviet pasaulē ir iecienīts uztura avots cilvēkiem. Īpaši Āzijā cilvēki labprāt ēd lapsenes. Viņi vāra kāpurus vai žāvē kūniņas, pievieno nedaudz čili – nekas nav labāks. Tās ir ļoti bagātas ar olbaltumvielām, satur maz tauku, un dažos pasaules reģionos cilvēki pat speciāli audzē lapsenes, lai iegūtu pietiekami daudz šo sulīgo, lielisko kāpuru, jo tās ir tik nozīmīgs pārtikas avots," sarunā ar "CNN" atklāj profesore.
Tāpat lapsenes ir izcilas papīra veidotājas, un pastāv uzskats, ka cilvēki ideju par papīra ražošanu aizguva, vērojot lapsenes.
Lielākā daļa cilvēku ir redzējuši lapseni, kas savāc mazliet koka mizas no celma vai sētas staba. Tās sajauc to ar siekalām un izveido skaistu, plānu papīram līdzīgu materiālu, ko izmanto, lai uzbūvētu milzīgus, futbola bumbas lieluma pūžņus, kuros dzīvo.
"Papīrs šo ligzdu iekšpusē ir patiesi ievērības cienīgs. Ir trīs dažādi veidi. No ārpuses ir aizsargkārta — ātri un vienkārši izveidota. Iekšpusē atrodas šūnas, kas ir izturīgas, bet vieglas — līdzīgi kā stāvi daudzstāvu ēkā. Šūnas savieno trešais papīra veids — ļoti izturīgs un elastīgs materiāls. Ja mēģināsiet to saplēst ar rokām, tas vienkārši nebūs iespējams. Un tas viss — viena lapsenes pūžņa ietvaros," stāsta Seiriana.
Papildus punkts: ideāla kompānija
Profesore Samnere atklāj, ka Papīra lapsene (Polistes) ir kā kukaiņu pasaules surikats. Atšķirībā no dzeltenajām lapsenēm vai medusbitēm, kur attīstības laikā indivīdi kļūst vai nu par karalieni, vai par strādnieci, Polistes lapsenes pieaugušā vecumā var kļūt jebkas — visa pasaule viņām ir atvērta.
Tās var būt karalienes, var būt strādnieces, vai sākt dzīvi kā strādnieces un vēlāk kļūt par karalienēm. Tas ir gluži kā surikatu sabiedrībā, kur ir vairotāji un tie, kas nevairojas, bet palīdz — sargā no plēsējiem vai meklē barību. Visi sadarbojas, un tieši tā dara arī šīs lapsenes.
Tās palīdz mums izprast altruisma evolūciju — kāpēc kāds indivīds atsakās no savas iespējas vairoties, lai palīdzētu citam to darīt. Šīs lapsenes ir bijušas ārkārtīgi nozīmīgas, lai saprastu, kāpēc dzīvnieki apvienojas un dzīvo grupās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
