Igaunijā policija izglābusi ievainotu urālpūci – putna acīs redzama pateicība

Tagad putnam viss esot kārtībā. Tartu Universitātes speciālisti pūcei snieguši medicīnisko palīdzību, – liecina sociālajos medijos publicētā informācija.

Estonian police rescued an injured Ural owl, found near a highway. The owl is fine and got the necessary treatment help at the Tartu University of Life Sciences clinic. pic.twitter.com/o3aV2lyaXx

— ⭔ Alex Luik 🇪🇪🏳️‍🌈 (@estxkid) November 18, 2023

Urālpūce Igaunijā tāpat kā Latvijas austrumu daļā ir samērā parasta ligzdotāja. Šo putnu skaits palielinās, – liecina informācijas Rīgas zooloģiskā dārza interneta vietnē.

Eiropā koncentrēti 25% no sugas pasaules populācijas. Daļā Eiropas sugas areāls ir sadrumstalots – saliņu veidā, piemēram, Karpatos un Balkānos. Sugas pasaules populācija pašlaik ir stabila, bet Eiropā skaits pieaug.

Urālpūci visvairāk apdraud mežizstrāde un līdz ar to piemērotu ligzdas vietu samazināšanās.

Šie putni apdzīvo lielus mežu masīvus, priekšroku dod jauktu koku mežiem mitrās augsnēs.  Tām ir svarīga vecu un dobumainu koku klātbūtne dzīves vietā, – aprakstīts vietnē "Līgatnes dabas takas".

Urālpūces ir slinkas ligzdu vijējas un vienmēr cenšas izmantot citu, piemēram, vāveru gatavotās migas, lielo plēsīgo putnu pamestās ligzdvietas, dobumainus un pusdobumainus kokus, kritušus stumbeņus vai lielus putnu būrīšus.

Tās ir salīdzinoši agresīvi putni – tās savus mazuļus rūpīgi aizsargā. Var uzbrukt arī cilvēkam, it īpaši, ja putnēni ir pavisam mazi vai tikko pametuši ligzdu.

Ziemas laikā, medījot peles, urālpūces spēj ienirt pat 20-30 cm biezā sniega segā.

Urālpūci pēc izskata no citām pūcēm var atšķirt pēc samērā garās astes un lielākiem ķermeņa izmēriem.

Tām ir gaiši pelēcīgs-brūngans apspalvojums ar vairākiem tumšiem svītru marķējumiem. Galva ir samērā maza, vienkārša un gaiša, ar mazām, melnām acīm un dzeltenu knābi.