Kubā klaiņojošiem, bet aprūpētiem suņiem piešķir personalizētas ID kartes
Latvijā esam raduši par ielās klaiņojošiem suņiem ziņot dzīvnieku glābējiem, taču citviet pasaulē tā ir pavisam ierasta parādība. Viena no šādām valstīm ir Kuba, kur ielu suņi pat kalpo kā iemesls tūrismam. Tā kā četrkājaino klaidoņu valstī ir daudz, lai tie būtu aprūpēti un netiktu eitanazēti, tos adoptē valsts iestādes. Katram no šiem suņiem pēcāk kaklā uzkarina ID kartīti ar vārdu, mājvietu un pat rakstura īpašībām.
Atskāršot, ka klaiņojoši suņi Kubā ir arvien pieaugoša problēma, 2018. gadā Kubas valdība aizsāka kampaņu, kurā katra no valsts institūcijām tika aicināta adoptēt kādu ielas suni. Kad četrkājainis izvēlēts, viņam tiek piešķirta personalizēta ID kartīte, kurā iekļauta šāda informācija:
medicīniskā informācija, tostarp, vai suns ir sterilizēts;
rakstura īpašības, piemēram, vai suns izbauda glaudīšanu.
Šādā veidā klaiņojoši suņi mājas raduši visdažādākajās vietās, sākot no publiskajām tualetēm, bet beidzot ar muzejiem. Arī pētnieciskā žurnāliste Ešlija Stjuarte mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’ padalījusies ar Kubas galvaspilsētā Havanā satiktu, T-kreklā ģērbtu suni vārdā Negrito. Nelielai atkāpei – dažāda veida krekliņos suņi tiek ģērbti tad, kad valsti pārņem "aukstuma vilnis" jeb termometra stabiņš nokrīt līdz +20 grādiem pēc Celsija.
Žurnāliste skaidro, ka iestādes klaiņojošos suņus pieņem darbā kā apsargus, tādējādi suņu ķērājiem neļaujot tos no ielām izķert. Negrito strādā Vēsturnieku birojā.
Paspārnē paņemtos četrkājainos klaidoņus paēdina adoptētāju iestādes, kā arī nodrošina tiem pilnvērtīgu medicīnas aprūpi. Savukārt desmitiem Kubas ēstuvju labprāt šiem dzīvniekiem ziedo pāri palikušo pārtiku. Līdz ar to vairums vismaz Havanas klaiņojošo suņu ir veselīgi, paēduši un draudzīgi.
Vienlaikus rādās, ka arī suņi klaidoņi nav spējuši izvairīties no valstī valdošā komunisma – līdzīgi kā ideoloģijā, daži četrkājainie draugi ir vienlīdzīgāki par citiem, vēsta "Haaretz". Proti, ir runas, ka Havanas turīgākajos rajonos, kuros dzīvo valdības pārstāvji un armijas virsnieki, ielas suņu dzīve ir labāka. Daži pat uzņemti dzīvē greznās villās, kuras apjoztas ar mūriem un tiek apsargātas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vēl jāpiebilst – lai arī kur Kubas klaiņojošie suņi būtu raduši adoptētājus, tie lielākoties dzīvo labāk nekā valsts nabadzīgā tauta.
