Latvijā lāču skaits turpina pieaugt – ko rāda jaunākie monitoringa dati?

Šo skaitli Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ieguva, analizējot dažāda veida datus – pēdu nospiedumus, slēpņa kameru attēlus, vizuālos novērojumus, kā arī informāciju no medniekiem un sabiedrības.

Portāls "tv3.lv" jau rakstīja par pirmajiem lāču novērojumiem šogad. Talsu novada un Ventspils novada robežapvidū ar mednieku kameru nofilmēts pavasarī pamodies lācis. Pēdas mērījumi liecina, ka ķepaiņa pakaļkāja ir 27 centimetrus gara, un tas atbilstu cilvēka 43. izmēra kurpei, ar tik lielu tilpumu, ka teju pietiek vietas pusotra litra kolas pudelei.

Lācis uz meža ceļa Nevejas apkārtnē, Ances pagastā manīts ceturtdienas, 5. marta, pēcpusdienā, pulksten 15.55. Sākotnēji mednieki pieļāvuši domu – tas ir rudenī pirmoreiz Talsu novadā fiksētais lāču puika. Tomēr, sazinoties ar pētnieku Ozoliņu, noskaidrojies – abi ir atšķirīgi īpatņi.

Marta sākumā a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) Ziemeļlatgales reģiona Balvu novada mežierīcības meistars Andris Duļbinskis mežā pamanīja svaigas lāča pēdas.

Īpaši nozīmīgs rādītājs ir tas, ka arvien biežāk tiek konstatētas lācenes ar mazuļiem, kas skaidri apliecina – lāči Latvijā ne tikai uzturas, bet arī veiksmīgi vairojas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka lācis ir ļoti mobils dzīvnieks, un daļa novērojumu var attiekties uz vieniem un tiem pašiem indivīdiem, kas pārvietojas lielās teritorijās. Tas nozīmē, ka precīzs skaits vienmēr ir interpretējams kontekstā, atgādina Latvijas Mednieku asociācija.

Tomēr kopējā tendence ir nepārprotama – lāču klātbūtne Latvijā kļūst arvien stabilāka un plašāka.

Lācis Latvijā vairs nav retums – tas kļūst par reālu mūsu ekosistēmas daļu, un tas nozīmē, ka arī pieejai jābūt atbildīgai un uz datiem balstītai.

Dabas aizsardzības pārvaldes dati liecina, ka brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais Latvijas plēsējs. Lāču mātīšu svars var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadus un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā dod priekšroku lielākiem un vecākiem skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.

Ko darīt, ja mežā esi pamanījis lāča pēdas?

Neseko tām un ieturi distanci. Lācis tāpat kā visi savvaļas dzīvnieki no saskarsmes ar cilvēkiem izvairās, taču, ja viņu satiec, noteikti nekliedz, neskrien un nemēģini dzīvnieku nobiedēt. Šādā gadījumā, neuzgriežot lācim muguru, lēni un mierīgi atkāpies.

10 vienkārši padomi, ko darīt, ja mežā sastopaties ar lāci:

Ja sastopaties ar lāci, pirmais noteikums ir vienmēr saglabāt mieru un nekrist panikā, raksta EJS.

• Nekad nebarojiet lāčus. Barības vai pārtikas atgriezumu atstāšana mājas vai kempinga tuvumā var tos pievilināt, kā arī mazināt dabiskās bailes no cilvēkiem.
• Radiet troksni mežā. Runājiet, aplaudējiet vai mīdiet sausus zarus, lai brīdinātu lāčus, kas varētu atrasties tuvumā, un dotu tiem iespēju attālināties. Neejiet lāču teritorijā vieni.
• Izvairieties no lācēniem. Ja redzat vienu vai vairākus lācēnus, jums draud nopietnas briesmas — viņu māte, visticamāk, atrodas tuvumā un agresīvi tos aizstāvēs. Atkāpieties virzienā, no kura nācāt.
• Netuvojieties līķiem. Lāči bieži sargā savus medījumus, kas var būt paslēpti zem sūnām vai zariem vai pat daļēji iegrimuši purvā.
• Aizbaidiet lāčus māju tuvumā. Lāči var ieklīst pagalmos, meklējot vieglu barību. Atbaidiet tos ar skaļu troksni vai kliegšanu, arī vakarā izejot ārā — nemēģiniet apstāties un fotografēt.
• Vasarā esiet uzmanīgi arī dienā. Lāči parasti ir aktīvāki krēslā vai naktī, bet vasarā var būt aktīvi arī dienā, kad ogas ir nogatavojušās, vai rudenī auzu lauku tuvumā.
• Turiet suņus tuvumā. Atbrīvoti suņi var provocēt lāčus un uzbrukuma gadījumā var tos atvest atpakaļ pie jums. Ja dzirdat intensīvu riešanu vai kautiņa pazīmes, attālinieties un virzieties uz atklātu zemi, lai nodrošinātu labāku redzamību.
• Pirms uzbrukuma lāči parasti brīdina, nostājoties uz pakaļkājām un skaļi rūcot. Ja draud briesmas, lēnām atkāpieties.
• Runājiet mierīgi, izvairieties no acu kontakta un nekad neskrieniet un nekāpiet kokā.
• Ja uzbrūk brūnais lācis, nometieties zemē un izliecieties, ka esat miris, aizsargājot galvu un kaklu.

Avots: www.ejs.ee