Lieldienu zaķa senā izcelsme: raganas, pavasara dievietes un auglības simbols

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Olas un ziedi ir auglības simboli. Vēsturiski Eiropā arī zaķis ir auglības simbols.

Vēsturiskā loma

Zaķim gadu gaidā ir bijušas dažādas rituālas un reliģiskas lomas. Eiropā neolīta laikmetā zaķi tika apbedīts līdzās cilvēkiem. Arheologi to izskaidro kā reliģisku rituālu, kurā zaķi simbolizē atdzimšanu.

Arī Dzelzs laikmetā bija izplatīti zaķu apbedīšanas rituāli. 51. p.m.ē. Jūlijs Cēzars minēja, ka Lielbritānijā zaķus neēd, to reliģiskā simbolisma dēļ.

Cēzars, visticamāk, zināja, ka klasiskajā grieķu tradīcijā, zaķi bija svēti mīlestības dievietei Afrodītei. Tajā pat laikā Afrodītes dēls Eross bieži tika attēlots ar zaķi, kā neapslāpējamas seksuālas vēlmes simbolu.

No Senās Grieķijas līdz renesanses laikam zaķi literatūrā un mākslā bieži tika attēloti kā seksualitātes simboli. Piemēram, Jaunava Marija bieži tika gleznota kopā ar balto zaķi vai trusi, kas simbolizēja to, ka viņa ir spējusi pārvarēt seksuālo kārdinājumu.

Zaķis un raganas

Tieši Anglijas un Vācijas tautas tradīcijās zaķis ir īpaši saistīts ar Lieldienām. 1600. gadā Vācijā ir aprakstīti, kā bērni meklē Lieldienu olas, ko paslēpis Lieldienu zaķis.

Aptuveni tajā pašā laikā Anglijā rakstos ir minēts Lieldienu zaķis, jo īpaši saistībā ar tradicionālajām Lieldienu zaķu medībām un zaķa gaļas ēšanu Lieldienās.

Viena no tradīcijām ir "Zaķu pīrāgu cīņa", kas notika Halatonā, ciematā Lesteršīrā, Anglijā. Par zaķa gaļas pīrāga ēšanu un cilvēkiem, kuri "cīnījās" par pīrāga šķēlēm. 1790. gadā vietējais mācītājs mēģināja pārtraukt šo pagānu paražu, taču viņam tas neizdevās, un paraža šajā ciemā turpinās līdz mūsdienām.

Iespējams, zaķa ēšana bija saistīta ar tautas tradīcijām, kā Lieldienās aizbiedēt raganas. Ziemeļeiropas tautas tradīcijās tika uzskatīts, ka raganas var izskatīties kā zaķi, lai varētu, piemēram, zagt pienu no kaimiņu govīm. Viduslaiku Eiropā ticēja, ka raganas var izsūkt dzīvības enerģiju un cilvēks saslimst.

Daudzām Eiropas tautām viens no rituāliem bija simboliskā raganu dedzināšana – labā, gaismas uzvara par tumsu. Piemēram, "Osterfeuer" jeb Lieldienu uguns svinības Vācijā, kad tiek dedzināti lieli ugunskuri, raganu aizbaidīšanai. Zviedrijā ir folklorizējies, ka Lieldienās raganas lido uz slotām, lai mielotos un dejotu kopā ar velnu leģendārajā Blåkulla salā Baltijas jūrā.

Pagāniskā izcelsme

1835. gadā, viens no slavenajiem brāļiem Grimmiem, Jēkabs Grimms, apgalvoja, ka Lieldienu zaķis ir saistīts ar dievieti, kuru, viņaprāt, senajā vācu valodā dēvēja par "Ostara". Šo vārdu viņš atvasināja no anglosakšu dievietes Eostres, kuru 731. gadā p.m.ē. pieminēja agrīno viduslaiku mūks Bede, ko uzskatīja par Anglijas vēstures tēvu. Mūks bija aprakstījis, ka astotajā gadsimtā Anglijā aprīļa mēnesis sauca par "Eosturmonath" jeb Eostre mēnesi, dievietes Eostres vārdā. Viņš rakstīja, ka pagānu pavasara svētkus, kas nosaukti dievietes vārdā, var pielīdzināmi kristīgajiem, Kristus augšāmcelšanās svētkiem.

Lai gan lielākajā daļā Eiropas valodu kristiešu svētku nosaukums cēlušies no ebreju svētkiem Pasā  jeb ebreju valodā Pesach, piemēram, Pâques franču valodā vai Påsk zviedru valodā, tad vācu un angļu valodās ir saglabājies vecākais nosaukums, ar Bībeli nesaistīts vārds: Lieldienas.

Jaunākie arheoloģiskie pētījumi apstiprina Eostres pielūgsmi dažās Anglijas un Vācijas daļās, un tās galvenais simbols bija zaķis. Lieldienu zaķis atgādina pirmskristietības pavasara svētkus, kas sākās ar pavasara ekvinokciju, ko iemieso pavasara dieviete Eostre.

Pēc garās, aukstās ziemas, Lieldienās tiek svinēta gaismas atgriešanās, augšāmcelšanās un atdzimšana. Zied ziedi, putni dēj olas un lēkā zaķu mazuļi.

Pavasarī, līdz ar saules atgriešanos, parādās jauna dzīvība. Lieldienu zaķis, kā simbols, mums atgādina par mūsu pašu dzīves cikliem un posmiem.

Avots:"The Smithsonian" žurnāls.