Lielupes palienes pļavās piedzimuši veseli un spēcīgi divi mazie rikšotāji
Pavasara saulainās dienas Lielupes palienes pļavās sagaidītas ar pieaugumu savvaļas zirgu pulkā – martā piedzimuši veseli un spēcīgi divi mazie rikšotāji. Zirgu uzraugs Einārs Nordmanis Pilssalas apmeklētājus aicina būt atbildīgiem un zirgus vērot pa gabalu.
Nordmanis portālam "Jelgava.lv" stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis 9. martā, savukārt otrs – 14. martā. Kopumā Lielupes palienes pļavās šobrīd ganās aptuveni 70 Polijas koniku šķirnes savvaļnieki, kas veiksmīgi pārziemojuši.
"Cilvēki bieži mēdz būt trauksmaini – kā tad iet zirgiem lielajā salā! Patiesībā koniki ir radniecīgi jakutu zirgiem, kuri bez problēmām dzīvo pat mīnus 60 grādos, līdz ar to brišanu pa ledaino ūdeni vai lielo salu viņi izbauda. Ar savu biezo kažoku viņi nemaz nav raduši pie citiem laikapstākļiem. Daudz vairāk viņu omu nomāc lietainais laiks un dubļi."
Nordmanis, papildinot: galvenais nosacījums savvaļas zirgiem ir iespēja baroties, svaigs gaiss un brīvība.
Nordmanis uzsver, ka 70–80 zirgi palienes pļavu teritorijā ir vēlamais bara lielums, jo tad var izsekot dzīvnieku ikdienas gaitām, veselībai un Pilssalas teritorijā nodrošināt arī zirgiem pietiekamu platību ganībām. Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas.
"Koniki ir apķērīgi un draudzīgi zirgi, kuri prasmīgu saimnieku rokās ļoti ātri kļūst par mājas zirgiem."
Zirgu uzraugs skaidro, ka šobrīd gan interese par zirgiem ir zema, tāpēc ganāmpulka pieaugums ierobežotā Pilssalas teritorijā reizē ir gan patīkama, gan nedaudz satraucoša ziņa.
Vairākas ganāmpulka ķēves arī šogad ir auglīgajā vecumā, tāpēc varētu būt gaidāmi vēl aptuveni divi desmiti jauno kumeliņu.
"Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase."
Kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē. Dzimtajā barā jaunie zirgi pavada pirmos divus dzīves gadus, līdz tos izraida, un tad nākas gādāt par sevi pašiem.
Nordmanis atgādina, dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no vismaz 30 metru attāluma.
"Nekādā gadījumā nevajag līst klāt zirgiem. Saprotams, ka bērniem un arī pieaugušajiem gribas paglaudīt mazos kumeliņus, taču ne visas ķēves ir saprotošas, cilvēku uzmanību tās var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt. Pavasaris patiesībā ir diezgan bīstams laiks, jo zirgu, un īpaši ērzeļu, uzvedība ir ļoti neparedzama. Uz salas notiek cīniņi un auļošana, kas var būt bīstama."
Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pilssalas teritoriju, bet aprīļa sākumā, kad salas ziemeļu gals būs ierobežots, tie atradīsies tuvāk pilsētai.
"Ja ļoti gribas zirgus pabarot, tad lūgums ņemt vērā: barojam tikai ar burkāniem, sarkanajām galda bietēm vai maizi. Atnesam līdzi un izbārstām plašākā teritorijā. Tas ir ēdiens, kas zirgiem nekaitēs, bet izbārstīšana palīdzēs izvairīties no kaušanās par ēdienu. Svarīgākais: nekādā gadījumā nebarojam zirgus no rokas un neejam ar ēdienu tiem tuvumā! Zirgi ļoti ātri pierod pie kārumiem, kļūst uzmācīgi un pat agresīvi."
No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Pilssalas ziemeļu gals būs slēgts, lai netraucētu pļavu putniem ligzdot, jo teritorijai aiz otrā žoga un skatu torņa ir stingrā lieguma statuss, tātad jebkāda ar tiešajiem apsaimniekošanas darbiem nesaistīta cilvēku atrašanās tur ir kategoriski aizliegta un tiek administratīvi sodīta. Aizliegums attiecas arī uz makšķerniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
