Lietuvā savvaļā atgriezti 16 aizsargājamie bruņurupuču mazuļi

Tagad, kad tie ir paaugušies, ir gatavi patstāvīgai dzīvei. 16 bruņurupuču mazuļi papildina šīs retās sugas savvaļas populāciju.

Purva bruņurupucis ir viena no visvairāk aizsargātajām rāpuļu sugām Lietuvā, kas ir daļa no valsts dabas mantojuma. Šodien to populācija ir atguvusi normālu līmeni, taču sugas izdzīvošana joprojām ir atkarīga no konsekventi īstenotiem aizsardzības pasākumiem, speciālistu darba un sabiedrības izpratnes.

"Biologu, veterinārārstu un citu speciālistu uzraudzībā aukstajā sezonā bruņurupuči auga, kļuva spēcīgāki un tika sagatavoti dzīvei savvaļā. Parasti ziemā zooloģiskajā dārzā uzturas lielāks purva bruņurupuču mazuļu pulks. Mazāku pagājušajā gadā savākto un šogad dabā izlaisto īpatņu skaitu varēja ietekmēt nelabvēlīgi laikapstākļi. 2025. gada pavasara beigās un vasaras sākumā bija neparasti auksts. Parasti purva bruņurupuču mātītes sāk dēt olas jau maija beigās, taču vēsāks laiks var šo procesu ievērojami aizkavēt, un vēsā vasara var ietekmēt mazuļu skaitu," skaidro Lietuvas zooloģiskā dārza eksotisko dzīvnieku kopšanas speciālists Dovīds Vičus, piebilstot, ka katrs mazulis, kas atgriežas dabiskajā dzīvotnē, ir svarīgs sugas saglabāšanai.

Lielākās purva bruņurupuču populācijas Lietuvā sastopamas Meteliu un Veisiejų reģionālajos parkos.

Lai saglabātu šos rāpuļus, ir svarīgi pēc iespējas mazāk traucēt to dabisko vidi. Purva bruņurupuču traucēšana īpaši jutīgā periodā, kad mātītes dodas uz olu dēšanas vietām un dēj olas, negatīvi ietekmē to dabisko uzvedību un samazina iespējas to darīt drošāk un veiksmīgāk. Tāpēc šajā periodā ir īpaši svarīgi netraucēt dzīvnieku mieru un radīt apstākļus, kas nodrošina purva bruņurupuču populācijas saglabāšanos.

Migrējot, purva bruņurupuči meklē piemērotas vietas olu dēšanai vai atgriežas ūdenstilpēs, tāpēc ir svarīgi tos pēc iespējas mazāk traucēt un ļaut turpināt ceļu. Pamanot purva bruņurupuci nedrošā vietā, piemēram, uz ceļa, ieteicams to novērot un ļaut tam pašam sasniegt vietu, kurā nebūtu briesmu. Ja rodas reāls apdraudējums dzīvnieka dzīvībai, bruņurupuci var uzmanīgi pārnest ar rokām uz drošu vietu tajā virzienā, kurā tas pārvietojās.

Lietuvas zooloģiskais dārzs kopā ar partneriem jau 15 gadus mērķtiecīgi rūpējas par purva bruņurupuču aizsardzību, un šajā laikā dabā ir atlaisti vairāk nekā 1000 mazuļu. Šā gada pavasarī ar Dzūkijas–Suvalkijas aizsargājamo teritoriju direkciju tika parakstīts jauns sadarbības līgums, saskaņā ar kuru tiks turpinātas sugas aizsardzības un populācijas atjaunošanas aktivitātes.

Purva  bruņurupucis, kas var nodzīvot līdz pat 100 gadiem, ir iekļauti Lietuvas Sarkanajā grāmatā un Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā sarakstā. Šo sugu apdraud dzīvotņu izzušana, plēsēji un cilvēka darbība. Lai nodrošinātu sugas ilgtermiņa aizsardzību, Lietuvā plānots paplašināt esošos purva bruņurupuču aizsardzībai nozīmīgos rezervātus un izveidot jaunas aizsargājamās teritorijas.

Lietuvas zooloģiskais dārzs, būdams vienīgais pilntiesīgais Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijas (angl. EAZA) biedrs Lietuvā, aktīvi piedalās apdraudēto sugu saglabāšanā, zinātniskajos pētījumos un sabiedrības izglītošanā. Balto bruņurupuču saglabāšanas pasākumi ir viens no piemēriem, kā var veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Lietuvā.

Lietuvas zooloģiskais dārzs ir atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00 (pirmdienās no plkst. 11.00). Biļetes var iegādāties internetā, vai kasēs.