Nīlzirgs, boačūska, pundurkrokodils – cilvēku interesantākie mīļdzīvnieki Latvijā

Dabas aizsardzības pārvalde ne visus dzīvniekus reģistrē. Tiek reģistrēti tikai zīdītāji, putni un rāpuļi (abinieki un bezmugurkaulnieki, piemēram, kukaiņi, netiek reģistrēti). Pārējie eksotiskie dzīvnieki ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē.

Fiziskas personas no apdraudētajiem eksotiskajiem dzīvniekiem visvairāk tur papagaiļus, čūskas un ķirzakas, bruņurupučus un savvaļas plēsējus.

Piemēram, Latvijā atrodamas divas Madagaskaras zemes boačūskas, kas dzimušas 2010. gadā, 2006. gadā dzimis tīklotais pitons un 2007. gadā dzimis zaļais kokpitons. 1995. gadā dzimušais Japānas makaks, Rietumāfrikas pundurkrokodils, 1989. gadā dzimis nīlzirgs un leduslācis vārdā Romeo un 2009. gadā dzimusi Indijas žņaudzējčūska ir tikai daži no pavisam eksotiskajiem dzīvniekiem, kas reģistrēti Latvijā.

Ar pilnu eksotisko dzīvnieku sarakstu iespējams iepazīties šeit!

Pārvalde norāda, ka kopumā eksotisko dzīvnieku turēšanas tendence nav izteikta, vairāk stabila. Bet izteiktāk tas ir rāpuļu jomā: čūskas, ķirzakas, bruņurupuči. 2023. gadā (fiziskas personas, juridiskas personas, neskaitot reģistrētus zooloģiskos dārzus) reģistrējušas 158 eksotiskos dzīvniekus.

Lai iegādātos un likumiski drīkstētu turēt eksotisko dzīvnieku, tam ir jābūt visiem nepieciešamajiem dokumentiem, kas apstiprina tā legālu iegādi, kā arī jāspēj nodrošināt tiem nepieciešamos dzīves apstākļus, norāda pārvalde: "Ja dzīvnieks nopirkts no audzētāja, tad faktu apstiprina audzētāja izsniegts sertifikāts; ja dzīvnieks nopirkts zooveikalā, to apstiprina veikalā izsniegtais čeks vai sertifikāts, ja dzīvnieks ir īpaši apdraudētas sugas pārstāvis. Jebkurā dokumentā par dzīvnieka izcelsmi ir jābūt norādītām sugas latīniskajam nosaukumam un, protams, datiem par dzīvnieku: dzimums, dzimšanas gads, marķējuma numurs (mikroshēma vai kājas gredzens)."

Ja persona vēlas iegādāties kādu ļoti bīstamu dzīvnieku, kas rada risku turētāja un apkārtējo dzīvībai, tad liela iespēja, ka ar atbildīgajā iestādēm dzīvnieka turēšanu nevarēs saskaņot: "Jebkuram dzīvniekam ir jānodrošina atbilstoši turēšanas apstākļi un labturība. Ļoti bīstamu dzīvnieku, kas rada risku turētāja un apkārtējo dzīvībai, visticamāk iestādes neļaus reģistrēt un turēt. To var teikt par lielajiem plēsējiem un arī par primātiem, kuriem ir ne tikai sarežģītas turēšanas prasības, bet arī stingras veterinārās prasības slimību dēļ."

Ja dzīvniekam nav legālu izcelsmi apliecinoša dokumenta, tad dzīvnieku nav iespējams reģistrēt. Taču nereģistrētu dzīvnieku ir aizliegts turēt. Papildus jāpiemin, ka ne tikai dzīvnieka nereģistrēšana ir pārkāpums, bet arī iegādāties dzīvnieku ar nelegālu izcelsmi ir pārkāpums, par ko paredzams sods un dzīvnieka konfiskācija.