Orangutāni ēdienu vērtē augstāk, ja to saista ar pozitīvām emocijām
Izrādās, orangutāni ēdienu vērtē augstāk, ja tas viņiem saistās ar pozitīvām emocijām. Eksperimentā dzīvniekiem vispirms uzdeva meklēt našķus traukos, kamēr fonā skanēja citu orangutānu rotaļu un smiekliem līdzīgas skaņas vai arī parasti apkārtējās vides trokšņi. Vēlāk, kad orangutāniem bija jāizvēlas starp diviem līdzīgiem našķiem, viņi biežāk izvēlējās to, kas iepriekš bija saistīts ar jautrajām skaņām. Pētnieki secina, ka pozitīvs noskaņojums var ietekmēt arī to, kā dzīvnieki mācās un atceras pieredzi, vēsta "The Guardian".
Zinātnieki, pētot nebrīvē mītošus orangutanus, atklāja – ja šie primāti pirms barības meklēšanas traukā dzirdēja citu orangutanu smieklus, tie piešķīra atradumam lielāku vērtību.
Antropoloģijas un kognitīvās zinātnes profesore Indiānas Universitātē un pētījuma vadošā autore Ērika Kartmila norāda, ka šis darbs ir daļa no plašāka projekta, kurā tiek pētīts, vai dzīvnieki izjūt prieku un kādas ir šo emociju sekas tādās jomās kā kognitīvie procesi un mācīšanās.
"Viens no mūsu galvenajiem dzinuļiem… ir balstīties uz pētījumiem par cilvēkiem, kas parāda, ka emocijas būtiski ietekmē racionālo domāšanu – tās nav divas atsevišķas lietas, bet gan savstarpēji ietekmējoši faktori," viņa skaidro. "Mēs vēlējāmies to pārbaudīt arī attiecībā uz dzīvniekiem – šajā gadījumā uz orangutaniem."
Žurnālā "Biology Letters" publicētajā rakstā Kartmila un viņas kolēģi apraksta darbu ar sešiem orangutaniem, kas mīt divās zooloģiskajās iestādēs.
Vispirms pētnieki iemācīja orangutaniem meklēt barību traukos. Pēc tam katram orangutanam tika piedāvāti divi trauki. Vienā no tiem zem kāda nekaitīga materiāla – piemēram, sūnām vai zāģu skaidām – bija paslēpts kārums, savukārt otrā traukā atradās cits materiāls, taču bez kāruma.
Būtiski, ka tieši pirms trauku parādīšanas orangutaniem pētnieki atskaņoja ierakstu. Tajā bija dzirdami vai nu spēlējošos un smejošos orangutanu trokšņi, vai arī dabas skaņas, piemēram, vēja šalkoņa. Skaņu celiņa izvēle bija atkarīga no tā, kurš no abiem materiāliem konkrētajā dienā tika izmantots barības paslēpšanai.
Piektajā dienā pētnieki orangutaniem atkal piedāvāja divus traukus, taču šoreiz abos bija paslēpts kārums, kas atradās zem viena no diviem iepriekš izmantotajiem pārklājošajiem materiāliem. Pēc tam orangutaniem tika lūgts izvēlēties vienu no traukiem. Vairāku eksperimentu rezultāti liecina, ka kopumā pērtiķi biežāk izvēlējās trauku, kurā atradās viela, kas bija saistīta ar smieklu skaņām; turklāt četri no sešiem orangutaniem izrādīja skaidru priekšroku.
Kartmila norādīja, ka šī izvēle varētu būt skaidrojama ar to, ka smieklu skaņas radīja orangutaniem pozitīvāku emocionālo stāvokli brīdī, kad tie mācījās sasaistīt konkrēto vielu ar barību.
Primatologs un evolucionārais psihologs no Vorvikas Universitātes Dr. Adriano Lameira, kurš pētījumā nepiedalījās, raksturoja iegūtos rezultātus kā aizraujošus.
"Būtībā, dzirdot, ka citi labi pavada laiku, orangutani it kā veica pasūtījumu: "Es gribu to pašu, ko viņi!"," viņš sacīja.
Kartmila piebilda – rezultāti liecina, ka, veidojot asociācijas, nozīme ir ne tikai atlīdzības daudzumam vai biežumam.
"Mūsu pētījums rāda, ka svarīgs ir arī dzīvnieka stāvoklis brīdī, kad tas apgūst šo asociāciju," viņa skaidroja.
"Tas, kāds tu esi konkrētajā brīdī – konteksts, emocionālais stāvoklis, tavas sajūtas un domas – var ietekmēt to, kā tu atceries apgūto."
Viņa piebilda, ka šos atklājumus varētu attiecināt arī uz cilvēkiem, tostarp izglītības vidē.
"Mācīšanās ātrums var būt līdzīgs neatkarīgi no tā, vai skolēns ir labā vai sliktā noskaņojumā, taču mūsu pētījums liecina – ja informācija tiek apgūta labā noskaņojumā, cilvēks tai piešķir lielāku vērtību," sacīja Kartmila.
Viņa piebilda, ka tas varētu palīdzēt saprast, kāpēc vienai informācijai uzticas vairāk vai kāpēc skolēni izvēlas turpināt apgūt konkrētus mācību priekšmetus.
"Ja skolēns, piemēram, apgūstot matemātiku, izjūt trauksmi, tas var ietekmēt viņa izvēli nākotnē – vai viņš dos priekšroku matemātikai vai citiem priekšmetiem," viņa norādīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
