Šimpanzes "spēj atpazīt draugus", kurus nav redzējušas gadiem ilgi, apgalvo zinātnieki

Viņi atklāja, ka šimpanzes un bonobi, kas ir līdzīgi šimpanzēm, bet ir mazāki un ar garākiem locekļiem, spēj atcerēties sejas arī pēc vairāk nekā 25 gadiem.

Eksperti apgalvo, ka šie atklājumi var palīdzēt izskaidrot, kā cilvēkiem izveidojās bagātīga ilgtermiņa atmiņa.

Ko atklāja zinātnieki?

"Bbc.co.uk" raksta par pētījumu, ko vadīja Kalifornijas Universitātes Bērklijā (ASV) pētnieki, kuri apgalvo, ka iegūtie rezultāti liecina, ka šimpanzēm un bonobiem ir visilgāk saglabājamā atmiņa, kāda ir reģistrēta citiem dzīvniekiem, izņemot cilvēkus.

Pētnieki izmantoja infrasarkano staru kameru, lai fiksētu, kur pērtiķi skatījās, kad viņiem blakus tika rādīti citu šimpanžu vai bonobu attēli.

Vienā attēlā bija redzams svešinieks, bet otrā – bonobo vai šimpanze, ar kuru viņi iepriekš bija dzīvojuši kopā vismaz vienu gadu.

Eksperti atklāja, ka viņu acis daudz ilgāk pievērsās veco draugu, ar kuriem viņi iepriekš dzīvojuši kopā, attēliem, kas liecina, ka viņi varētu tos atpazīt.

Zinātnieki arī apgalvo, ka iegūtie rezultāti apstiprina teoriju, ka ilgtermiņa atmiņa cilvēkiem, šimpanzēm un bonobiem, visticamāk, nāk no mūsu kopīgā priekšteča, kas dzīvoja pirms sešiem līdz deviņiem miljoniem gadu.

Pētījuma vadošā autore Laura Simone Lūisa (Laura Simone Lewis) teica: "Šis pētījums parāda nevis to, cik ļoti mēs atšķiramies no citiem pērtiķiem, bet gan to, cik līdzīgi mēs esam viņiem un cik līdzīgi viņi ir mums."